Lai gan jau vairāk nekā gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir pametuši reklāmas tirgu, praksē ministriju simtos tūkstošu eiro mērāmajos iepirkumos joprojām pretendentiem tiek piekodināts "iespēju robežās" nodrošināt vēstījuma izskanēšanu arī sabiedriskajos medijos. Reklāmas nozari sadusmojis Finanšu ministrijas (FM) nesen kā izsludinātais iepirkums, kur bez jau minētās sabiedrisko mediju norādes, dalībniekiem tiek lūgts arī trīs gadus garantēt nemainīgu cenu, nemaz nenorādot vēlamo iepirkuma summu.
Nozares pārstāvji savās prognozēs ir skaudri – spiediens no valsts uz "izņēmuma gadījumiem" tikai pieaugs un sekos nemitīgi mēģinājumi pasniegt reklāmu zem cita nosaukuma. Savukārt FM atspēkojas – vēlme pēc satura parādīšanās sabiedriskajos medijos ir, tomēr nevienam no konkursa pretendentiem īpaši uzspiesta tā netiekot. Lai arī iepirkuma sludinājumā nenorādīts, tomēr budžets ministrijas iekšienē jau esot zināms – šim gadam tie būšot 140 000 eiro.
Konkursa nolikums liecina: iepirkuma "sociāli informatīvo paziņojumu un publicitātes materiālu izvietošanas pakalpojumi medijos un citos informatīvajos kanālos" mērķis ir "sniegt Latvijas sabiedrībai saprotamā un vienkāršā veidā informējošu un izglītojošu materiālu par FM kompetences jautājumiem, piemēram, plānotajām nodokļu politikas izmaiņām, valsts budžetu, Covid-19 atbalsta pasākumiem, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu informatīvo telpu.
Kāds konkursa nolikuma punkts vēstī: "pretendents arī veic visas darbības, lai Pasūtītāja sociāli informatīvie paziņojumi iespēju robežās tiktu publicēti vai pārraidīti arī Latvijas sabiedriskajos medijos (piemēram, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un lsm.lv)".
Pieteikumi konkursam tiek gaidīti līdz 17. februārim.
Uzvarētājs nemainīgs
Kā vēsta Iepirkumu Uzraudzības biroja dati, tad šis nav pirmais šāda veida Finanšu ministrijas sludināts konkurss. Tas nemainīgi tiek izsludināts jau vairākus gadus pēc kārtas un tik pat nemainīgi tam ir savs uzvarētājs – SIA "Media House".
Uzņēmējam Andrim Blakam piederošais uzņēmums 2021. gada februārī vinnējis tāda paša nosaukuma iepirkumu 100 000 eiro vērtībā, 2020. gada novembrī par "Publicitātes materiālu izvietošanas pakalpojumiem medijos un citos informatīvajos kanālos sociāli informatīvās un izglītojošās kampaņas ietvaros" saņēmis 90 000 eiro, bet 2019. gada decembrī vinnējis tāda paša nosaukuma FM iepirkumu 41 999 eiro vērtībā.
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sarunā ar portālu "Delfi" uzver, ka valdības un valsts institūciju reklāmu visā pasaulē sauc par reklāmu, nevis par "sociāli informatīviem paziņojumiem" un publicitātes materiāli arī ir reklāma.
"Manā ieskatā te ir mēģinājums nosaukt visu šo reklāmu par "sociāli informatīviem paziņojumiem" tikai ar vienu mērķi – lai šī reklāma teorētiski kvalificētos vispār tikt izskatītai sabiedrisko mediju noteiktajā kārtībā attiecībā uz sociāli informatīvu paziņojumu izvietošanu ēterā. Par šiem izņēmumu punktiem iepriekš jau bija karstas debates, jo jau tad bija skaidrs, ka būs šādi mēģinājumi iekļūt sabiedrisko mediju ēterā," norāda Liepiņa.
"FM iepirkuma plānotais līguma izpildes laiks ir trīsdesmit seši mēneši, kurā uzvarētājam būs jāgarantē iesniegtā cena trīs gadu garumā. Sniegt cenu garantiju mediju reklāmas cenai trīs gadu garumā ir neiespējamā misija reklāmas tirgus prakses un dinamikas dēļ. Cenas reklāmā regulē tirgus – pieprasījums un piedāvājums, tāpēc nav iespējams fiksēt cenu trīs gadu ilgam laikam. Šādas prasības neviens medijs negarantē nevienam komercklientam, kas investē reklāmā miljonus," norāda Liepiņa.
Viņa arī atzīmē, ka FM nevienā vietā nav iezīmējusi kaut jel kādu mediju reklāmas apjomu, kas varētu būt garantiju objekts. "Taču īpaši amorāli ir, ja šo esošajos apstākļos, kad nav zināmas enerģijas izmaksu ietekme uz cenām ilgākā laika posmā, prasa Finanšu ministrija. Kurš uzņēmējs var garantēt cenas trīs gadus? Vai FM var garantēt, ka nākamajos trīs gados pēc vēlēšanām nenotiks nodokļu paaugstināšana?" savu izbrīnu pauž Liepiņa.
Viņasprāt, cenas garantijas maksimālais periods, uz kuru var tiekties ir viens gads. Viss, kas ir virs viena gada ietver lielu necaurskatāmības un neefektīvu naudas izlietojuma riskus. "Nekur nolikumā nav norādīts garantētā budžeta lielums, kas nozīmē, ka nevar tikt sniegts cenas piedāvājums. Bāzes cena tiek aprēķināta, balstoties uz budžetu lielumu. Konkrētā gada medija cenrādis paredz vairākus budžeta sliekšņus, kam tiek piemērota atlaide," stāsta asociācijas vadītāja.
"Atlaides lielumu nevar noteikt, ja nav zināms paredzamais budžets. Cenas garantija uz trīs gadiem – lielākoties visiem medijiem cenu lapa tiek izstrādāta uz vienu kalendāro gadu. Galvenie cenas noteikšanas kritēriji ir auditorijas lielums, pieprasījums, konkurence un uzņēmuma mērķi. Piemēram, "TV3 Group" TV kanālu reklāmas cenu un atlaižu piemērošanas principi ir stingri noteikta no Konkurences padomes puses, kas nozīmē pilnīgu vienlīdzību visiem tirgus dalībniekiem un stingru pieturēšanos pie oficiālās cenu lapas," atgādina Liepiņa.
Cenu lapa ir spēkā uz kalendārā gada bāzes, kā ietvaros tiek slēgti darījumi ar klientiem, tāpēc nav iespējams prognozēt nākamā vai aiznākamā gada cenu līmeņus, it sevišķi šī brīža nestabilajos tirgus apstākļos, kad pieprasījums ir augsts – dēļ samazinātās komerckanālu daļas, ko ietekmē gan valsts televīzijas iziešana no reklāmas tirgus, gan aizslēgtie krievvalodīgie kanāli, norāda Liepiņa.
Tāpat svarīgs aspekts, kas ietekmē auditorijas sasniedzamību un līdz ar to cenu, esot ražošanas izmaksas – kvalitatīvam saturam nepieciešams lielas investīcijas saražošanai un ražošanas izmaksas palielinās ar katru gadu. Līdz ar to prasība fiksēt cenas uz trim gadiem ir nerealizējama, pārliecināta ir asociācija.
"Iespēju robežas"
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis portālam "Delfi" gan uzvēra, ka publiski izsludinātais iepirkums ir ikgadējs pakalpojums un tā nodrošināšanai ministrija plānojot ik gadu līdz 140 tūkstošiem eiro (bez PVN).
Ministrijas mērķis ir sociāli informatīvo materiālu par valsts budžetu, nodokļu politiku, kā arī citām FM nozaru politikām izvietošana medijos un citos informatīvajos kanālos.
"Tāpat paskaidrojam, ka iepirkuma nolikuma 2. pielikuma 14.6. punktā prasība pie paziņojumiem sabiedriskajos medijos nozīmē, ka potenciāliem pakalpojuma sniedzējiem ir jānodrošina iespēja publicēt paziņojumus sabiedriskajos medijos, tas nozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar pasūtītāju sagatavo pieteikuma veidlapu sabiedriskajiem medijiem par sociāli informatīvā paziņojuma pārraidīšanas iespējām, piemēram, Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio, lai attiecīgā medija redakcija var izskatīt un pieņemt lēmumu par paziņojuma pārraidīšanu vai nepārraidīšanu," ministrijas atbildē norādīja Jarockis.
Tikmēr Liepiņa gan norāda, ka šis termins "iespēju robežās" ir vērtējams ļoti piesardzīgi, jo viens konkursa pielikuma punktiem diezgan skaidri pasaka, kas tiek sagaidīts, norādot pat vēlamos izvietojuma laikus: "14.6. Paziņojumi sabiedriskajos medijos: Jānodrošina iespēja publicēt paziņojumus sabiedriskajos medijos:", un tālāk jau seko konkrēta tabula.
Taujāta, vai šāda prasība mediju aģentūru iepirkumos aizvadītajā gadā, kad sabiedriskie mediji vismaz formāli ir ārā no reklāmas tirgus, jau ir bijusi un kā tiek risināta, viņa atzīst: "Man nav iespējas pārbaudīt visos nolikumos ietvertās prasības, bet šādas prasības ir manītas ar veselības jautājumiem un Covid-19 komunikāciju saistītajos nolikumu projektos.
"Jā, ir manītas Vakcinācijas kampaņas reklāmas. LTV šobrīd bieži redzamas reklāmas par "atbildīgu uzvedību un ieradumu maiņu – roku mazgāšanu, distancēšanos". Šīs reklāmām, kas ir nozīmīgas esošajos apstākļos, nav diskusiju objekts. Te noteikti jāmin, ka sabiedriskie mediji ir izstrādājuši noteikumus sociālo paziņojumu izvietošanai. Par tiem var diskutēt, bet manā ieskatā spiediens no valsts uz "izņēmuma gadījumiem" tikai pieaugs. Ja sabiedriskie mediji strikti neturēsies pie likuma izņēmumu šaurākās interpretācijas, kā izņēmuma gadījumiem, tad būs tā, ka būs nemitīgi mēģinājumi pasniegt reklāmu zem cita nosaukuma," sacīja Liepiņa.
Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas vadītāja Ieva Aile portālam "Delfi" sacīja, ka 2021. gada laikā Latvijas Radio Komisija sadarbībai ar partneriem ir atbalstījusi gandrīz 30 sabiedrības informēšanas kampaņu sociālo paziņojumu izvietošanu Latvijas Radio kanālu ēterā.
Saskaņā ar vadlīnijām dalībai ārpus reklāmas tirgus, par sociālo paziņojumu izvietošanu Latvijas Radio nesaņem samaksu – ja Komisija, izvērtējot pieteikuma iesniedzēja pamatojumu un sociālā paziņojuma atbilstību vērtēšanas kritērijiem (piemēram, kalpo sabiedrības interesēm, paziņojums vērsts uz plašu sabiedrības daļu, paziņojums neveicina peļņas gūšanu, reklamēšanu vai tēla veidošanu, nepopularizē kādu politisku organizāciju vai politiķi u.tml.), lemj pozitīvi, paziņojums vienas kampaņas ietvaros var tikt izvietots līdz 20 skanēšanas reizēm katrā Latvijas Radio kanālā.
Ne visos gadījumos sociālie paziņojumi izvietoti visos piecos Latvijas Radio kanālos. Piemēram, ja sociālais paziņojums nav sagatavots mazākumtautību valodā, tad attiecīgi Latvijas Radio 4 – Doma laukums ēterā tas neskan.
"Pēc pagājušā gada pieredzes – lauvas tiesa no sociālo paziņojumu satura bijusi par sabiedriskās drošības jautājumiem Covid 19 kontekstā: mājsēdes paziņojumiem, vakcināciju, atgādinājumiem par atbildīgu rīcību pandēmijas pārvarēšanai. Tāpat izvietoti citi sociāli nozīmīgi paziņojumi, piemēram, par balsošanas kārtību pašvaldību vēlēšanās, ceļu satiksmes drošību, ārpusģimeņu aprūpi, infarkta un insulta atpazīšanu un rīcību u.c. Vairākos gadījumos Komisija sociālo paziņojumu pieteikumus arī noraidījusi kā neatbilstošus vadlīnijām un vērtēšanas kritērijiem," sacīja Aile.
"Delfi" jau vēstīja, ka no 2021. gada sabiedriskie mediji pameta reklāmas tirgu. Par to tiem kompensācijā no budžeta papildu tika piešķirti 8,3 miljoni eiro. Tika lēsts, ka bez reklāmām radio un televīzijā dos 1400 stundu jauna satura.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
