Ukrainas bēgļiem atvieglo darba gaitu uzsākšanu Latvijā; ziedotājiem paplašina nodokļu atlaides

Saeima Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam vienbalsīgi pieņēma 3. martā. Likums paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.

Iekšlietu ministrijā (IeM) iepriekš portālam "Delfi" skaidroja, ka likuma mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Plānots, ka likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts šī bruņotā konflikta norises laikā.

Otrdien valdība vienojās papildināt likumu ar jauniem nosacījumiem, lai atvieglotu bēgļu dzīvi Latvijā.

Ar valdībā atbalstītajiem likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka, uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Atbalsta izmaksu nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, pamatojoties uz personas iesniegumu. Ievērojot minētā atbalsta mērķi, tā pieprasīšanas termiņš ir ierobežots ar vienu mēnesi no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.

Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, likumprojektā noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas.

Lai mazinātu riskus uzsākt darbu paaugstinātas bīstamības darbos nodarbinātā drošībai un veselībai, izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos, piemēram, darbs augstumā, dažādu kravas celtņu vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām.

Ministru kabineta atbalstītie likuma grozījumi arī paredz, ka Ukrainas bēgļiem, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, būs iespēja strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam.

Plānots, ka Ukrainas farmaceiti un farmaceitu asistenti Latvijas farmaceita uzraudzībā varētu veikt darbus, kas neietver tiešu klientu apkalpošanu, piemēram, zāļu izgatavošanu, zāļu saņemšanu un kārtošanu aptiekā, zāļu pasūtījumu uz mājām īstenošanu.

Ukrainas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem varētu uzticēt sniegt saprotamas konsultācijas citiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas uzturēsies Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Latvijas farmaceitiem un farmaceitu asistentiem.

Patlaban Latvijā reģistrētas 85 zāļu lieltirgotavas un 52 apakšuzņēmumi, kā arī 803 aptiekas un 75 aptieku filiāles. Savukārt Latvijā aktīvi strādājoši šobrīd ir 1666 farmaceiti un 1428 farmaceitu asistenti.

Līdz ar to Latvijā uz katru aptieku vidēji ir pieejami aptuveni divi farmaceiti un 1,8 farmaceitu asistenti, kas ir zemāks skaits nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs. Turklāt farmācijas profesiju pārstāvji ir nepieciešami ne tikai aptiekās, bet arī zāļu vairumtirdzniecībā un slimnīcu aptieku darbības nodrošināšanā.

Likuma grozījumu autori arī norāda uz nepieciešamību nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemt zāles Latvijas aptiekā, lai pacientiem hroniskām slimībām nodrošinātu zāļu terapijas nepārtrauktību, ar nosacījuma, ja tiem ir derīga Ukrainā izrakstīta recepte, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes datu uztveri, bez veiktiem labojumiem. Savukārt, ja zāļu terapijas turpināšanai nepieciešamas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, tad Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešama attiecīgā ārsta speciālista konsultācija Latvijā, kas izrakstīs attiecīgās zāles uz Latvijas recepšu veidlapas.

Ņemot vērā, ka karadarbības rezultātā personām var būt bijusi traucēta iespēja saņemt zāles Ukrainā, tad likumprojekts pieļaus šo zāļu saņemšanu arī gadījumā, ja Ukrainas receptes derīguma termiņš ir beidzies ne ilgāk kā 14 dienu periodā.

Ja personai ir nepieciešamas zāles akūtas saslimšanas gadījumā vai arī, ja Latvijā nav iespējams iegādāties konkrētās personai nozīmētās zāles un nepieciešama to aizvietošana ar citām zālēm, vai persona vēlas saņemt no valsts budžeta kompensētas zāles, tad personai būs jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu atbilstošu zāļu nozīmējumu. Latvijā ir izveidota sistēma, lai nodrošinātu to, ka Ukrainas pilsoņi, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro iebrukumu tajā, maksimāli operatīvi saņemtu nepieciešamo veselības aprūpi, tai skaitā nepieciešamās zāles.

Ar izmaiņām likumā arī noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālās nozīmes maršrutā. Lai saņemtu minētos braukšanas maksas atvieglojumus, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nepieciešams uzrādīt personas apliecinošu dokumentu vai citu personas dokumentu.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēta arī Ukrainas bēgļu elektroniska uzskaite, tai skaitā, iekļaujot kontaktinformāciju un informāciju par uzturēšanās vietām. Plānots, ka par informācijas sistēmas turētāju un pārzini tiks noteikts IeM Informācijas centrs.

Valdība arī lēma par nodokļu atvieglojumiem tiem uzņēmumiem, kuri ziedo Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Lai noteiktu, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) humānās palīdzības ietvaros veiktajiem ziedojumiem, kas paredzēti Ukrainas sabiedrībai, tiks ieviests speciāls regulējums, kas paredz PVN 0% likmes piemērošanu tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas – pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.

Tāpat grozījumi likumā paredz izdarīt izņēmumu attiecībā uz biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību iespējām dāvināt vai ziedot Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta.

Likumprojekts paredz atvieglot biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Lai atvieglotu ziedojumu veikšanas kārtību valsts kapitālsabiedrībām, tiesību aktu projektā ir paredzēta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek terorizēti bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau gandrīz divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.

Kijeva turpina uzstāt uz nepieciešamību slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, lai pārtrauktu Maskavas dominanci gaisā un civilās infrastruktūras bombardēšanu.

Krievija neapstāsies Ukrainā, brīdina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Delfi" turpina sekot notikumiem kara 13. dienā.