Foto: F64

Saeima ceturtdien, 3. martā, pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kas tostarp paredz Ukrainas bēgļiem iespēju ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Likumu atbalstīja 84 deputāti.

Atbalstu minētajam likumam otrdien, 1. martā, pauda Ministru kabinets.

IeM iepriekš portālam "Delfi" skaidroja, ka likuma mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Plānots, ka likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts šī bruņotā konflikta norises laikā.

Ar likumu netiks atcelta vai mainīta patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet gan noteikts papildu mehānisms, kā Ukrainas iedzīvotāji varēs ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.

Likumā noteikts, ka Ukrainas iedzīvotāji varēs uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Vīzu varēs izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs.

Vīzu varēs saņemt arī tie Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visi nepieciešamie dokumenti. PMLP varēs noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Vīza tiks izsniegta, nemaksājot valsts nodevu.

Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un netiks attiecināta prasība nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā.

Darba devējs būs tiesīgs no NVA saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Likumā paredzēts regulējums tam, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu strādāt izglītības un ārstniecības jomās.

Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam būs beidzies derīguma termiņš, Latvijā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

Likumā paredzēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pieņems Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo saņemamo atbalstu un informēs pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

Likumā paredzēts arī, ka Latvija līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces.

Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja saņemt plašu palīdzību gan no Sabiedrības integrācijas fonda, gan no Eiropas Atbalsta fonda. Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejami arī visi NVA sniegtie pakalpojumi, kā arī cits atbalsts, ņemot vērā individuālās vajadzības. Ukrainas iedzīvotājiem būs iespēja Latvijas kredītiestādēs atvērt pamatkontu.

Ukrainas iedzīvotājiem likumā noteiktas tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsoņiem uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošinās tā pašvaldība, kurā persona atrodas. Pirmos sešus mēnešus Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt sociālo palīdzību neatkarīgi no viņu materiālās situācijas.

Turklāt likums paredz tūlītēju palīdzības sniegšanu personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, pēc vajadzības nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam.

Likums paredz arī nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības uz izglītības ieguvi. Lai Latvijas informatīvajā telpā Ukrainas iedzīvotājiem nodrošinātu objektīvu, ātru un saprotamu informāciju par norisēm pasaulē un Krievijas iebrukumu Ukrainā, likums paredz bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklā uz laiku iekļaut ārvalsts televīzijas programmas mazākumtautību valodās, no kurām viena ir ukraiņu valoda. Lai nekavētu operatīvu informācijas nodrošināšanu, šīs programmas varēs pārraidīt bez subtitriem.

Likumā ir paredzēta arī atbalsta sniegšanas finansēšanas kārtība. Pasākumus atbalsta sniegšanai primāri paredzēts finansēt no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, taču Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram arī paredzētas tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

Jau ziņots, ka ir sākusies otrā nedēļa kopš Krievijas vadonis Vladimirs Putins paziņoja par "militārās operācijas" sākumu Ukrainā, kas patiesībā nozīmēja pilna mēroga iebrukumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!