Foto: LETA

Kopš Ukrainas kara sākuma Rīgā ar pašvaldības atbalstu izmitināti kopumā 1147 Ukrainas iedzīvotāji, kuri bēg no kara, žurnālistiem pauda Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K).

No tiem 49 cilvēki ir izmitināti pie privātpersonām, kas šo pakalpojumu nodrošinājušas brīvprātīgi. Savukārt 913 cilvēki ir apmetušies viesnīcās.

Kopumā līdz pirmdienai atbalsta centrā, kas kopš pirmdienas atrodas Vecrīgā, reģistrētas 6994 personas. Tāpat saņemti 1095 garantētā minimālā ienākuma pabalsta iesniegumi, 1110 – krīzes pabalsta iesniegumi, kā arī 1079 pieteikumi krīzes izziņām Eiropas Savienības pārtikas paku saņemšanai.

Aktuālie dati liecina, ka auguši arī pieteikumi izglītības iestādēm – patlaban pieteikti 1258 bērni, no kuriem 379 saistīti ar pirmsskolas izglītību, bet 879 – ar skolām.

Rīgas Vecrīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe stāstīja, ka šobrīd centrs strādā otro dienu un, viņaprāt, ir jau sācis iestrādāties.

Pēc viņa paustā, centrā pirmdien reģistrēti nedaudz vairāk nekā 700 cilvēki, un Grūbe paredz, ka arī otrdien šis apmērs būs līdzīgs.

Centra vadītājs kopumā atzinīgi raksturoja pirmās jaunā centra darbības dienas, norādot, ka šobrīd neesot rindu, savukārt galvenais mērķis – celt kapacitāti –, viņaprāt, ir sasniegts.

Izsakoties plašāk par izmitināšanas jautājumiem, Ozola atklāja, ka šobrīd pašvaldības galvenais apsvērums ir papildu līgumu ar juridiskām personām slēgšana. "Mēs šajās dienās lielu akcentu liekam uz dienesta viesnīcu un šāda veida iestāžu apzināšanu un līgumu noslēgšanu," piebilda politiķe.

Taču šajā kontekstā pašvaldība sastopas ar izaicinājumiem – izmitinātāju pieteikumi ir iesniegti vairākās vietās – gan caur nevalstiskajām organizācijām, gan Ekonomikas ministrijā –, turklāt arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi ir mainījušies.

Līdz ar to ārējais reglaments paredz, ka pašvaldībai ir jānodrošina bēgļiem arī ēdināšana, tomēr pastāv zināmas neskaidrības par to, kādā apmērā pašvaldībai tas būtu jādara. "Ja tā ir dienesta viesnīca, kur nav ēdinātāja, kurš ikdienā piegādā, tad jautājums ir – vai tam ir jābūt uzņēmumam, kas to nodrošina, vai ja šajā vietā ir jābūt virtuvei, kur cilvēki paši gatavo ēdienu," skaidroja Ozola, piebilstot, ka šis jautājums šobrīd tiek precizēts.

Kā vēstīts, Rīgas dome iepriekš lēma atvērt atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, lai tādējādi visus attiecīgos pakalpojumus un informāciju tie varētu saņemt vienuviet. Līdz pirmdienai, 21. martam, šāds centrs bija iekārtots Kongresu namā, taču patlaban tā funkcijas nolūkā celt kapacitāti pārņēmis centrs, kas atvērts Rīgas Tehniskās universitātes bijušajā ēkā Kaļķu ielā, Vecrīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!