Foto: DELFI

Pirmdien, 4. aprīlī, koalīcijas partijas vienojušās, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes, bet Ekonomikas ministrija (EM) vēl izstrādās konkrētu plānu, kā to īstenot. Vienlaikus koalīcija apspriedusi nepieciešamību pēc vēl viena sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla Baltijas reģionā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc sanāksmes uzsvēra, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis par to, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes, bet par konkrētiem soļiem, kā to izdarīt, valdība varētu spriest nākamnedēļ. Paredzams, ka EM līdz nākamai nedēļa izstrādās priekšlikumus, kā Latvija varētu atteikties no Krievija dabasgāzes.

Viens no iespējamajiem Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanas risinājumiem tiek minēts līdzās Klaipēdas LNG terminālim vēl viens LNG terminālis Baltijas reģionā. Pēc Kariņa teiktā, viens no iespējamajiem variantiem ir LNG terminālis Igaunijā, kā arī divi – Latvijā. Premjers gan atturējās sniegt detaļas par iespējamajiem risinājumiem, bet piebilda, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) šajās dienās atrodas vizītē ASV, kur ministrs tostarp runā par reģionālu LNG termināli.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Konservatīvie) ievienojās paustajam, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes, bet vēl esot jāvērtē, kā to izdarīt. Vērtējot alternatīvas Krievijas gāzei, Bordāns norādīja uz vietēja LNG termināla lomu, un kritizēja "lobēto" Igaunijas valdības priekšlikumu būvēt LNG termināli, kas ir 4-5 reizes dārgāks nekā tas termināls, ko varētu uzbūvēt Latvijā.

EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) sacīja, ka Latvija par alternatīviem gāzes piegādes avotiem regulāri sazinās ar Igaunijas un Somijas partneriem, tajā pašā laikā arī viņa novērtēja Latvijā esošo gāzes infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi – kāda neesot pieejama citās valstīs. Ministrijas pārstāve atzina, ka reģionālu LNG termināli, kas līdzīgi kā Klaipēdā atrastos jūrā, būtu iespējams īstenot ātrāk, tomēr tas būtu dārgāk, nekā īstenot projektu uz sauszemes.

Bordāns piebilda, ka viņš tomēr sagaidītu, ka LNG termināla jautājumā Latvija diktē noteikumus, nevis iesaistās pasīvi.

Saeimas deputāts Juris Pūce (AP) piebilda, ka Latvija var atteikties no Krievijas gāzes, bet tas nozīmē nepieciešamību iegādāties LNG. Vienlaikus Pūce aicināja jau tagad ikvienu iedzīvotāju vērtēt iespējas, kā samazināt dabasgāzes patēriņu.

EM eksperts Edijs Šaicāns iepriekš izteicās, ka valstij par saviem līdzekļiem nebūtu jāfinansē LNG termināla projekts, bet tas būtu jādara uzņēmumam. Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai valstij būtu finansiāli jāiesaistās LNG termināla būvniecībā, Kariņš atzina, ka vispirms ir svarīgi redzēt konkrētus projektus un kuru no tiem ir izdevīgāk īstenot. "Vēlamākais būtu, ka projektu īsteno konkrēts investors, jo vide ir pareiza šādai investīcijai," secināja premjers.

Savukārt Indriksone aicināja LNG termināla projektu vērtēt Ukrainas kara kontekstā. Viņas ieskatā, izšķirošs ir laiks, kādā šo projektu var īstenot. Šādā gadījumā projektu varētu vērtēt "līgumattiecību veidā".

Indriksone arī informēja, ka EM paspārnē darbojas ekspertu grupa, kas risina Latvijas enerģētiskās neatkarības jautājumus. Viņa norādīja, ka eksperti vērtē virkni jautājumu, tostarp energoresursu pieejamību nākamajā apkures sezonā, energoresursu rezerves mājsaimniecībām utt. Indriksone uzsvēra, ka gadījumā, ja AS "Latvijas Gāze" līdz 1. jūlijam nebūs nodrošinājusi pietiekamus gāzes krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad šī gāzes piegādātāja vietā stāsies AS "Latvenergo", kas minētos resursus nodrošinās.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums 10. martā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem. Savukārt opozīcijas deputāti pauda bažas, ka ar šiem likuma grozījumiem tiek virzīts Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projekts, par kuru Ekonomikas ministrija (EM) jau izteikusies, ka valstij šāds projekts nebūtu jāīsteno.

2. martā notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla.

"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.

Savukārt partijas "Konservatīvie" Saeimas deputāti Reinis Znotiņš un Jānis Cielēns rosina aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes no 2023. gada vidus.

Savukārt Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, sestdien paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!