Pensiju indeksācija, transporta pabalstu paaugstināšana personām ar invaliditāti un vienreizējs atbalsts senioriem – tā ir daļa no Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā atbalsta mājsaimniecībām inflācijas kāpuma apstākļos. Šogad šie atbalsta pasākumi izmaksātu aptuveni 70 miljonus eiro.
Līdz ar energoresursu cenu pieaugumu un tā rezultātā augošo inflāciju, politiķu dienaskārtībā ir jautājums par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, sevišķi mazāk turīgajiem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau uzsvēris, ka atbalsta pasākumiem ir jābūt mērķētiem. Kamēr Ekonomikas ministrija vēl gatavo savus priekšlikumus atbalsta pasākumiem, tos jau ir izstrādājusi LM, par kuriem trešdien, 27. aprīlī, diskutēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Pensiju indeksācija un vienreizējs atbalsts senioriem
Viens no LM priekšlikumiem paredz ātrāk indeksēt pensijas – jau šā gada 1. septembrī. Pēc ministrijas aplēsēm, indeksācijai nepieciešami papildus 26 miljoni eiro. Izmaiņas attiektos uz 563 000 personām.
Tāpat LM rosina šogad izmaksāt senioriem vienreizēju pabalstu, kas kopā ar pensiju veidotu 500 eiro. Ministrija piedāvā šā gada decembrī izmaksāt vienreizēju pabalstu līdz 200 eiro tiem senioriem, kuru pensijas apmērs ir līdz 300 eiro. Savukārt senioriem, kuru pensija ir virs 300 eiro, decembrī saņemtu vienreizēju pabalstu tādā apmērā, lai seniors saņemtu 500 eiro.
Vienreizēja pabalsta izmaksai senioriem šogad būtu nepieciešami 43,2 miljoni eiro.
Transporta pabalsta paaugstināšana personām ar invaliditāti
Tāpat LM rosina šogad paredzēt finansējumu 1,75 miljonu eiro apmērā, lai personām ar invaliditāti izmaksātu papildus 50 eiro transporta pabalstam. Patlaban šāds maksājums tiek nodrošināts divas reizes gadā, bet LM piedāvā šogad veikt trīs maksājumus.
Savukārt 2023. gadā rosināts transporta pabalstu palielināt no esošajiem 79,68 eiro uz 105 eiro, tādējādi 2023. gadā papildus būtu nepieciešami 1,86 miljoni eiro. Patlaban šādu pabalstu saņem 35 020 personas.
Minimālo ienākumu reforma
LM arī piedāvā 2023. gadā īstenot minimālo ienākumu reformu. Ministrija rosina no nākamā gada 1. janvāra noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas, tāpat tiktu noteikts, ka šis slieksnis ik gadus tiktu pārskatīts.
Tāpat LM rosina no nākamā gada paredzēt bāzes pensiju, kā arī valsts budžeta līdzfinansējums garantētajam minimālajam ienākumam un mājokļa pabalstu nodrošināšanai 50% apmērā.
Šim mērķim 2023. gadā būtu nepieciešami 27,74 miljoni eiro.
Mājokļa pabalsta pārskatīšana
Pārskatot mājokļa pabalstu, LM rosina paredzēt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā. No 2023. gada 1. janvāra koeficienti mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam piedāvāti sekojoši:
- atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficients 3, esošo 2,5 vietā;
- mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficients 2, esošo 1,5 vietā;
- mājsaimniecības ar bērniem - koeficients 2, patlaban spēkā esošā 1,5 vietā;
- pārējām mājsaimniecībām - koeficients 1,5.
2022. gadā mājokļu pabalstam jau atvēlēti 20,58 miljoni eiro, bet ar piedāvātajām izmaiņām šogad būtu papildus nepieciešami četri miljoni eiro. Bet 2023. gadā mājokļu pabalstam būtu jānovirza 19,42 miljoni eiro.
Minimālās algas paaugstināšana
Vienlaikus LM rosina no nākamā gada paaugstināt minimālo algu. Ministrija izstrādājusi divus priekšlikumus – mērenāku un straujāku minimālās algas celšanu.
Pirmajā variantā LM piedāvā minimālo algu celt no esošajiem 500 eiro līdz 640 eiro, kas 2023. gadā budžetam papildus izmaksātu 5,3 miljonus eiro.
Savukārt otrs variants paredz palielināt minimālo algu no 500 eiro uz 700 eiro, kas 2023. gada budžetam papildus izmaksātu 9,45 miljonu eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
