Latvijas galvenais mērķis šonedēļ Briselē notiekošajā Eiropas valstu līderu sanāksmē jeb Eiropadomē ir panākt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai.
Eiropadome notiks no 23. jūnija līdz 24. jūnijam un tās darba kārtībā arī iekļauts jautājums par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES.
Šā gada 28. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iesniedza pieteikumu Ukrainas dalībai ES, un saskaņā ar ES līgumiem 7. martā ES Padome lūdza Eiropas Komisijai (EK) sagatavot viedokli par Ukrainas pieteikumu.
17. jūnijā EK publicēja atzinumu par Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pieteikumu dalībai ES, lai Eiropadomē pieņemtu lēmumu par šo valstu kandidātvalsts statusu.
Tāpat Eiropadomē plānots vēlreiz apliecināt atbalstu Rietumbalkānu reģiona valstu nākotnei ES, paralēli paplašināšanās procesam arī pakāpeniski veicinot ciešāku reģiona un ES integrāciju tajās jomās, kur iespējams.
Eiropadomē turpināsies diskusija par Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā sekām, ES atbildes soļiem kara seku mazināšanai Ukrainā, kā arī par ES rīcību papildu ierobežojošo pasākumu izstrādei pret Krieviju un karadarbības seku mazināšanai globālā mēroga, t.sk. uz pieaugošo pārtikas krīzi.
Otrdien, 21. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Latvijas nostāju par Eiropadomē izskatāmajiem jautājumiem. Valsts nostājā teikts, ka Latvijas galvenais mērķis Eiropadomē ir panākt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Tāpat Latvija pauž, ka ES un tās dalībvalstīm jāturpina sniegt visa veida – finansiālo, humanitāro, materiālo un militāro – atbalstu Ukrainai.
Latviju Eiropadomē pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) līderu vidū ir vērojams plašs atbalsts ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, līdz ar to paredzams, ka šonedēļ gaidāmajā samitā par šo jautājumu tiks pieņemts pozitīvs lēmums, iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš atzina, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai galvenokārt ir politiskās solidaritātes žests saistībā ar Krievijas izrādīto agresiju pret šo valsti. Vienlaikus tā esot ģeopolitiska atbilde, ka tādām valstīm kā Ukrainai, Moldovai un Gruzijai ir tiesības pašām lemt savu likteni, pašām izvēlēties savu ģeopolitisko virzību, un ka tās netiek atstātas Krievijas ietekmes zonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
