Fоtо: DELFI/F64

Sestdien, 16. jūlijā, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) dažādos pasākumos svinēs savas dibināšanas 100 gadu, kā arī atzīmēs reformācijas 500 gadu jubileju, liecina informācija LELB mājaslapā.

Kā viss sākās

"Delfi" jau rakstīja, ka 1517. gada 31. oktobra notikums ar Mārtiņa Lutera 95 tēzēm, kuras, iespējams, tika nolasītas draudzei, iespējams, pienaglotas pie Vitenbergas Universitātes kapelas durvīm, neapšaubāmi, ir starp 10, ja ne pieciem pašiem būtiskākajiem notikumiem pasaules vēsturē, ja analizē to ietekmi uz dažādām cilvēces eksistences dimensijām – ekonomiku un labklājību, vērtību sistēmu, demogrāfiju, politisko ģeogrāfiju utt.

Savukārt 10 dienas esot pagājušas, līdz Lutera 95 tēzes 1517. gadā no reformācijas šūpuļa – vācu pilsētas Vitenbergas – nonāca līdz Livonijai un tās centram – Rīgai. 16. gadsimtam tas nebija neiedomājams ātrums. Citi avoti gan min 14 dienas, un patiesībā abi šie skaitļi nav vēsturiski pierādāmi. Kā tēzes ceļoja uz Rīgu? Arī tas nav zināms, visticamāk, tas notika ar kuģi pa Baltijas jūru. Vairāk par to iespējams uzzināt šeit.

Reformācijas vēstnesis Rīgā bija vācietis Andreass Knopke, kurš pēc studijām Ingolštatē un Frankfurtē pie Oderas strādāja par skolotāju Treptovas skolā Pomerānijā, kuru vadīja Lutera draugs humānists Johanness Bugenhāgens. 1517. gadā Knopke pārcēlās uz Rīgu pie sava brāļa domkunga Jakoba Knopkes.

Fоtо: DELFI

Viņš tika iecelts par kapelānu Rīgas sv. Pētera baznīcā. 1519. gadā Knopke atgriezās studēt Pomerānijā, taču drīz vien atgriezās Rīgā un sāka sludināt Vitenbergas reformatoru evaņģēlisko mācību. Tā arī sākās reformācijas kustība pie mums.

Pēc reformācijas uzvaras gājiena 16. gadsimtā luterāņi joprojām bija pamatīgā vairākumā Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē. Savukārt Latgalē, kas ilgus atradās katoliskās PolijasLietuvas kopvalsts sastāvā, bet pēc tam kā pirmā Latvijas teritorija tika iekļauta Krievijas impērijā, vadošā konfesija ir katoļi. 20. gadsimta sākumā pēc Latvijas valsts nodibināšanas katolicisms, pateicoties latgaliešu migrācijai uz citiem novadiem, kā arī lietuviešu un poļu viesstrādnieku pieplūdumam, sāka izplatīties visā Latvijas teritorijā, un valsts reliģiskā karte vairs nebija tik viendabīga. Vairāk par to iespējams uzzināt šeit.

Pēc LELB apkopotās informācijas pirms Pirmā pasaules kara – vēl 1915. gada sākumā – luteriskās draudzes bija sadalītas divās konsistorijās – Vidzemes un Kurzemes konsistorijā, un trijās Krievijas guberņās, liecina informācija LELB mājas lapā. Laikā, kad radās priekšnosacījumi Latvijas neatkarīgas valsts izveidošanai, latviešu tautības mācītāji uzsāka vienotas baznīcas organizācijas – LELB izveidošanas procesu, kas noslēdzās 1928. gadā ar Satversmes pieņemšanu.

Kā LELB svinēs šogad?

Baznīcas diena Rīgā būs baznīcas gada centrālais notikums.
Pulksten 10 plānots svētbrīdis Rīgas svētā Pētera baznīcā, kur svētku dalībniekus uzrunās arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc svētbrīža būs gājiens "No Pētera uz Domu", pa ceļam apstājoties Līvu laukumā un Doma laukumā, kur paredzēta gan Evaņģēlija sludināšana, gan dziedāšana, "Facebook" vēsta LELB.


Pulksten 12 paredzēta kopīgā sadraudzība Rīgas Doma katedrāles klostera dārzā, kur teju visu dienu plānots uzņemt jubilejas svinību viesus, cienājot gan ar ēdieniem, gan dzērieniem, kā arī iepriecinot viņus ar mūziku, par ko rūpēsies Aigars Vančenko un viesi.

Tāpat pie Rīgas Doma baznīcas būs koncerts "Kas pie manis nāk, to es tiešām neatstumšu", kuru vadīs Salvis Skopāns un kurā uzstāsies "Divas Takas", " Projekts Ģertrūde", Kintija Alpe, Reinis Aizupietis, Pēteris Upelnieks, Vilnis Daņiļēvičs. Turpat teltī darbosies svētdienas skola, būs iespējams iemēģināt Lielizmēra spēles, parakstīties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu LR Satversmē, bet Rīgas Doma Krustejā būs iespējams iepazīties ar kristīgo grāmatu klāstu, iegādāties jubilejas gada krekliņus un suvenīrus, bet Doma dārzā būs iespējams sākt spēli "Pa reformācijas pēdām".

Pulksten 14 Rīgas Doma Kapitula zālē būs skatāma filma "Rīgas Doma ērģeļu noslēpums", bet pulksten 15 turpat būs bīskapa emeritus Pāvila Brūvera grāmatas "Visaugstākā patvērumā" prezentācija. Grāmatā Brūvers, kurš ir ne tikai garīdznieks, bet savulaik bijis "Radio brīvā Eiropa" žurnālists, aktīvi cīnījies pret padomju režīmu, par ko sēdējis čekas cietumā un vēlāk bijis spiests izbraukt no Latvijas, stāsta par savu dzīvi un to, kā tajā pieredzējis Dievu.

Pulksten 17 paredzēts jauno bīskapu – Rinalda Granta un Ulda Gailīša – konsekrēšanas dievkalpojums.

LELB arhibīskaps Vanags izraudzījies sev palīgbīskapu – par to šā gada jūlija vidū kļūs Rīgas prāvests, Vecās sv. Ģertrūdes mācītājs Grants. Vanags portālam "Delfi" apstiprināja, ka Grants izraudzīts par palīgbīskapu Rīgas arhidiecēzē. "Iemesls šādam lēmumam ir tas, ka man ir vajadzīgs palīgs, kam uzticēt daļu pienākumu," viņš sacīja.

Fоtо: F64

Savukārt mācītājs Gailītis izraudzīts Liepājas diecēzes palīgbīskapa amatam ar kalpošanas vietu pamatā Jelgavā, kur nepieciešams palīgbīskaps uz vietas. Bīskaps Hanss Martins Jensens iepriekš rakstījis, ka uzrunājis šim amatam vairākus pretendentus – Gailītis aicinājumam atsaucies. Gailītis ir kalpojis kā prāvests Kuldīgas iecirknī astoņus gadus. Kopš 2021. gada janvāra viņš ir bīskapa Jensena vietnieks Jelgavā.

Pēc dievkalpojuma plānota vakara sadraudzība doma dārzā, bet pulksten 21 Doma laukumā notiks Ginta Kronberga gatavotais koncerts "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība" ar mūziķu – Andra Auzāna, Ingus Pētersona, Normunda Rutuļa, Aivara Hermaņa, tagadējās Saeimas deputātes Ievas Akurateres (K), kā arī arhibīskapa muzikālajiem priekšnesumiem.

No pulksten 13 līdz 16 paredzētas arī ekskursijas Rīgas Domā, kam gan iepriekš nepieciešams pieteikties.

Sestdien visu dienu plānoti arī pasākumi Sv. Pētera un Sv. Jāņa baznīcās.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !