Foto: Pixabay

Rīgas domes trešdienas ārkārtas sēdē deputāti pēc ilgstošām diskusijām atbalstīja deviņu totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanu jau patlaban esošajās azartspēļu zālēs.

Šāds lūgums nācis no SIA "Olympic Casino Latvia". Uzņēmums norāda, ka tam ir izsniegta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas licence azartspēļu organizēšanai, kā arī tas garantē, ka, sākot totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas darbību, tiks nodrošināta 24 stundu videonovērošana, nepilngadīgo personu piekļuves aizliegums telpās un maksimāla drošība klientiem.

Likmju pieņemšanas vietas plānots atvērt Zolitūdes ielā 34, Gaiļezera ielā 8, Maskavas ielā 220b, Ieriķu ielā 3, Sarkandaugavas ielā 3, Augusta Dombrovska ielā 23, Melnsila ielā 14, Andreja Saharova ielā 21 un Nīcgales ielā 2a.

Uz balsojumu tehniski nebija ieradušies vismaz 27 deputāti, taču atsevišķos balsojumos kā neieradušies uzrādījās 29 deputāti.

Visi minētie lēmumi tika atbalstīti, pārsvarā 30 deputātiem balsojot "par", un vienam "pret".

Domnieki izvaicāja ziņotājus, cenšoties rast veidu, kā neatļaut šo likmju pieņemšanas vietu atvēršanu, taču tika secināts, ka rīcības iespējas šajā gadījumā teju nav.

Proti, domniekiem šāds lēmums būtu jāpieņem, jo citādi pastāvētu risks, ka tiesa varētu lemt par labu uzņēmumam. Tas, savukārt, nozīmētu, ka būtu jāsedz tiesāšanās izmaksas un jāatmaksā uzņēmuma negūtā peļņa, izriet no Rīgas domes Juridiskās pārvaldes ziņotā.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Juridiskās pārvaldes pārstāvji ziņoja, ka dome, neatļaujot šo vietu atvēršanu, nedrīkst atsaukties uz vispārīgiem apgalvojumiem, piemēram, ka tās politiskais uzstādījums ir azartspēļu ierobežošana vai ka pret azartspēļu zālēm iestājas vairums pašvaldības iedzīvotāju, neskatoties uz to, ka šie apgalvojumi būtu vērtējami kā patiesi.

Vēl viens aspekts, ko iezīmēja ziņotāji, bija, ka šāda situācija izveidojusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jaunā Rīgas teritoriālā plānojuma apturēšanas dēļ. Vienlaikus tika atzīmēts, ka šie uzņēmuma lūgumi iesniegti vasaras periodā, proti, pāris mēnešus pēc ministrijas lēmuma apturēt plānojumu.

Juridiskā pārvalde sēdē norādīja, ka, lai argumentētu pret atvēršanu, būtu jābūt izteikti skaidrai interešu nesakritībai, ko šajā gadījumā nevarētu atrast. Turklāt situāciju sarežģījot tas, ka šajā gadījumā domei jālemj nevis par jaunu spēļu zāļu atvēršanu, bet gan par to, ka jau atvērtās spēļu zālēs tiks atvērti totalizatori.

Lai arī pašvaldībai ir iespēja izdot konkrētus saistošos noteikumus, ar kuriem var ierobežot azartspēles konkrētās vietās, nevis teritorijās, kā to iespējams atrunāt teritoriālajā plānojumā, arī ja šādi saistošie noteikumi tāpat būtu jāsaskaņo ar VARAM. Vienlaikus šajā gadījumā plāni radīt jaunus saistošos noteikumus nevarētu būt par pamatu atteikumam.

Arī Juridiskās pārvaldes direktora vietniece Fatma Frīdenberga sēdē atzina, ka deputāti zināmā mērā ir kā ķīlnieki. Proti, ja domei nav objektīvu iemeslu, tad neesot pamata balsot "pret". Tādējādi, lai izvairītos no šādām situācijām, Frīdenberga pauda redzējumu, ka būtu jāveic likuma grozījumi, kas šādus lēmumus ļautu pieņemt drīzāk juridiski, nevis ar politisku balsojumu.

Paralēli deputāti arī vaicāja, vai domei šajā brīdī ir iespēja "uzdot kādas papildu lietas", lai lemšanu atliktu, taču, pēc Juridiskās pārvaldes paustā, šādu opciju nav.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas, kas šo jautājumu skatīja pirms izskatīšanas domes sēdē, priekšsēdētāja Linda Ozola (K) skaidroja, ka domes deputāti politiski apņēmušies ierobežot azartspēļu biznesu galvaspilsētā, un tādēļ daļa nonākusi ķīlnieku lomā.

"Sekas, ja mēs balsosim pret atļaujas izsniegšanu ir, ka nozares uzņēmumi to pārsūdzēs tiesā. Tiesu prakse apliecina, ka tiesas lēmums ar šī brīža argumentiem domei būs nelabvēlīgs, līdz ar to būs jāsedz tiesas izdevumi un negūtā peļņa," skaidroja Ozola.

Viņa arī, ka viens no veidiem, kā pašvaldībai ierobežot spēļu zāļu atvēršanu savā teritorijā, ir to atrunāt teritorijas plānojumā, kā tas bija plānots, taču VARAM "ļoti atklāti paudusi atbalstu tieši azartspēļu biznesam", pauda politiķe.

Viņa akcentēja, ka Rīga kā pašvaldība no savas puses ir veikusi iedzīvotāju aptaujas, kurās skaidri iezīmējies, ka iedzīvotāji ir pret azartspēlēm, turklāt vietvara arī vērtējusi azartspēļu negatīvo ietekmi uz sociālajiem aspektiem.

Deputāts Mārtiņš Kossovičs (PP) sēdē sarkastiski izteica pateicību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Tomam Artūram Plešam (AP) par to, "ka mēs šodien esam spiesti balsot par azartspēļu biznesa ietekmes paplašināšanu Rīgā", piebilstot, ka citādi balsot nav iespējams, jo likums ir jāpilda, lai arī kāda būtu politiskā griba.

Līdzīgi situāciju raksturoja arī citi domnieki. Piemēram, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) sacīja, ka "esam sprukās", bet deputāts Kaspars Spunde pauda: "Spiedīšu pogu ar uzvilktu pistoles gaili pie galvas. Es balsošu "pret"."

Daļa opozīcijas deputātu, turpretim, sliecās argumentēt, ka dome nav nostādīta ķīlnieku lomā, jo balsot konkrētā veidā "viņus nevar piespiest". Deputāts Andrejs Kameņeckis (S) arī piedāvāja "šodien "noraut kvorumu" un nākamreiz steidzīgi pieņemt lēmumu par jaunām sanitārām normām", kas attiektos uz spēļu zālēm.

Deputāts Dainis Turlais (GKR), savukārt, diskusijā pauda savu redzējumu par azartspēļu lobija ietekmes apmēru Latvijā. "Iezīmēšu situāciju, par ko mēs runājam un tajā skaitā kā sabiedrībā mediji atspoguļo šo jautājumu. Droši vien visi dzirdēja pēc komitejas sēdes, kas tad tika ziņots – tas, ka nav izejas, deputāti atbalstīja, jo nav kur likties, iestāsies administratīvā atbildība. Jautājums – vai to var uzskatīt, ka mūsu sabiedrību informē inteliģenti, zinoši cilvēki, vai tomēr lobijs šo spēļu aizstāvībai ir krietni stiprāks? Protams, ka tā tas ir," izteicās politiķis, vienlaikus gan neminot nekādus konkrētus, tieši saistītus faktus vai pierādījumus, kas atbalstītu šādu viedokli, kā tikai to, ka Latvijā ir lielākā ēnu ekonomika Eiropas Savienībā.

Vienlaikus ziņotāju, kā arī konkrētu domnieku iezīmētos iespējamos riskus saistībā ar tiesāšanos viņš nodēvēja par meliem. Vēlāk deputāts arī teica, ka vērsīsies tiesā, ja koalīcijas politiķis Uģis Rotbergs (JV), kurš debatēs norādīja, ka opozīcijas kolēģa aicinājums balsot "pret" ir "ārpus likuma rāmjiem", publiski neatvainosies par šo izteikumu.

Kā ziņots, martā VARAM apturēja Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēja tā neatbilstību likumiem, kā arī samērīguma trūkumu starp iesaistīto pušu interesēm.

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums. Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Šim solim sekoja Rīgas mēra Mārtiņa Staķa izstāšanās no partijas, saredzot ministrijas rīcību kā tādu, kas "apturēs Rīgas attīstību uz vairākiem gadiem". Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka viņam radies iespaids par iespējamu azartspēļu lobiju saistībā ar Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu, ar kuru būtiski tiktu ierobežotu azartspēļu izplatība Rīgā, premjers atklāja LTV raidījumā "Rīta Panorāma".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!