Foto: LETA

Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 11. novembrī, izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz 2023. gadā celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro.

No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Likuma izmaiņu autori iepriekš skaidroja, ka minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā atzīmēts regulējuma izmaiņu anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020. gadā.

Iepriekš Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja aicinājumu Valsts prezidentam neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai," saka Meņģelsone.

Tajā pašā laikā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt likuma grozījumus. Lai arī LBAS neiebilst viedoklim, ka darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm un atstāj ietekmi uz vidēji un augsti atalgotu darbinieku izmaksām, ir svarīgi saprast, ka minimālā alga nosaka zemāko darba samaksas standartu darbiniekam ar pilnas slodzes darbu.

"Minimālās darba algas saņēmējs Latvijā darba devējam jau šobrīd izmaksā būtiski mazāk, kā citās Baltijas valstīs, attiecīgi Lietuvā izmaksā vairāk par 20% un Igaunijā – vairāk kā 40%," norāda arodbiedrību savienībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!