Fоtо: Ieva Ābele, Saeima

Saeima piektdien, 17. februārī, ārkārtas sēdē pēc vairāku stundu ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja 2023. gada budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus.

Budžetu pirmajā lasījumā atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 42 deputāti. Plānots, ka otrajā – galīgajā – lasījumā Saeima budžetu skatīs 8. martā.

Pirms budžeta debatēm uzrunu deputātiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš atzina, ka viņš "neteiktu taisnību, ja apgalvotu, ka 2023. gada budžets ir ideāls". Premjers uzsvēra, ka 2023. gada budžets ir līdzsvarots, ņemot vērā sabiedrības daudzās vajadzības.

Pirms balsojuma par šā gada budžetu vairāku stundu ilgās debatēs kritiskus vārdus pauda opozīcijas deputāti, kuri tajā nesaskata reformas, bet gan stagnāciju.

Aug ieņēmumi un izdevumi

2023. gada likumprojekts nosaka, ka valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12 721 099 842 eiro apmērā, bet izdevumi - 14 672 520 291 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta plānu, šogad paredzēts ieņēmumu palielinājums par 2,025 miljardiem eiro, kā arī izdevumu palielinājums par 2,233 miljardiem eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023. gadā prognozēti 8,796 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022. gada plānu, ir 1,563 miljardi eiro jeb 16,8%. Izdevumu palielinājums 1,382 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 181,1 miljona eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,2 miljardu eiro un 4,08 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022. gada plānu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Budžeta piecas prioritātes

Valdība 2023. gada budžetā ir noteikusi piecus prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.

Prioritārajam virzienam "Drošība" vidējā termiņā ir paredzēts papildus finansējums vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023. gadam plānots 354,1 miljons eiro jeb 0,8% no iekšzemes kopprodukta. Vidējā termiņā budžetā "iezīmēti" 600 miljoni eiro pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei, 166,3 miljoni eiro speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, 103 miljoni eiro ugunsdzēsēju depo - katastrofu pārvaldības centru izbūvei, 77,6 miljoni eiro - valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei, 77 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam un atbalstam Ukrainas rekonstrukcijai, savukārt 41,1 miljons eiro plānots kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, 19,3 miljoni eiro paredzēti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām.

Prioritārajiem pasākumiem ārpolitikas jomā 2023. – 2025. gadam iezīmēts papildus finansējums 62,3 miljonu eiro apmērā.

Prioritārajam virzienam "Izglītība" vidējā termiņā tiks novirzīts finansējums vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā – 2023. gadā tas būs 45,1 miljons eiro. Naudu plānots piešķirt galvenokārt augstākajai izglītībai, zinātnei un pētījumiem, sadārdzinājuma kompensēšanai un dabaszinātņu mācību procesa attīstīšanai.

Prioritārais virziens "Enerģētika" pamatā tiek finansēts no ES fondu un Atveseļošanās fonda palīdzības. Līdz ar to valsts budžeta papildus ieguldījumi pašreizējā posmā ir relatīvi nelieli. Būtiska daļa no šīm vajadzībām nepieciešamā valsts budžeta finansējuma tiek segtas no AS "Latvenergo" dividendēm. Tāpēc, lai arī enerģētika ir viena no deklarācijas prioritātēm un līdz ar to arī vidēja termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens, šajā likumā papildus piešķirtais finansējums no fiskālās telpas ir relatīvi neliels un paredzēts pētījumiem šajā nozarē – viens miljons eiro 2023. gadā.

Prioritārais virziens "Konkurētspēja" ir saistīts ar uzlabojumiem daudzās jomās, tostarp finanšu sektora politiku, fiskālo politiku, valsts budžeta sagatavošanu un pašvaldību finanšu sistēmu, nodokļu politikas un nodokļu administrēšanu, publisko pārvaldi un investīcijām, uzņēmējdarbību un investīciju vidi, mājokļiem, cilvēkkapitālu un nodarbinātību, satiksmi, zemkopību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, reģionālo attīstību, vidi un digitalizāciju utt. Šim prioritārajam virzienam vidējā termiņā plānots novirzīt papildus finansējums 367 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2023. gadā - 71,2 miljonus eiro.

Prioritārajam virzienam "Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība" tiks novirzīti 600 miljoni eiro, no kuriem 2023. gadā 161,5 miljoni eiro. Absolūti lielākā daļa no tā tiks piešķirta veselības nozarei, tam seko valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana un atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai.

Tāpat 2023. gada budžetā 166,2 miljoni eiro novirzīti mediķu algām, 110 miljoni eiro - veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai, bet 45 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

IKP ar mīnusa zīmi

2023. gada budžeta likumprojekta sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājuma prognoze 2023. gadam -0,6% apmērā, bet 2024. gadā un 2025. gadā IKP varētu augt par 3%. 2023. gada budžetā IKP prognoze faktiskajās cenās ir 42,62 miljardi eiro, savukārt 2024. gadā – 44,91 miljards eiro, bet 2025. gadā – 47,48 miljardi eiro.

2023. gadā potenciālā IKP pieauguma prognoze lēsta 1,9% apmērā, 2024. gadā – 2,1%, bet 2025. gadā – 2,2%.

Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, šogad un abos nākamajos gados ir -0,5% no IKP.

2023. gadā izlīdzinātie izdevumi plānoti 2,17 miljardu eiro apmērā. No tiem ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi – 1,3 miljardi eiro. kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi – 671,5 miljoni eiro, bet valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātie izdevumi plānoti 199 miljonu eiro apmērā.

Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2023., 2024. un 2025. gadam ir 0,1% no IKP.

No valsts kapitālsabiedrībām iekasēs 64%

2023. gada budžetā papildus ieņēmumi plānoti valsts kapitālsabiedrību dividenžu veidā. Plānots, ka AS "Latvenergo" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2023. gadā 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 544 780 eiro. "Latvenergo" dividenžu palielināšanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu, ar kuru sniegt valsts atbalstu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls", lai kompensētu elektroenerģijas cenu pieaugumu. Valsts atbalsts paredz nodrošināt abiem elektroenerģijas sistēmas operatoriem elektroenerģijas cenu griestus 160 eiro par megavatstundu (MWh) apmērā no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim. Šāds periods izvēlēts, jo šis ir ārkārtas un vienreizējs mehānisms un tas ir piemērots potenciāli augstas elektroenerģijas cenas periodam. Prognozēts, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai 2023. gadā otrajā pusgadā būs nepieciešami līdz 4,8 miljoniem eiro.

Tāpat no "Latvenergo" dividendēm plānots piešķirt līdzekļus "Augstsprieguma tīkla,", lai ierobežotu cenu pieaugumu tā nodrošinātam aizsardzības palīgpakalpojumam, kas paredz maksājumu par jaudas pieejamību sistēmas darbības nodrošināšanai 100 megavatu (MW) apmērā. Tādējādi plānots noteikt pakalpojuma cenas stabilizēšan spēkā esošā tarifa līmenī - 4,65 eiro par MWh no šā gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim, valstij kompensējot starpību. Prognozēts, ka kompensējamais apmērs par pakalpojumu no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim var sasniegt 6,7 miljonus eiro

Tāpat VAS "Latvijas valsts meži" 2023. gadā budžetā veiks dividenžu maksājumu 64% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 162 510 081 eiro.

AS "Latvijas Loto" 2023. gadā budžetā iemaksās 64% iepriekšējā gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 448 320 eiro.

Savukārt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šogad no 2022. gada peļņas budžetā ieskaitīs 64%, bet mazāk kā 4 069 009 eiro.

Garantēti ieņēmumi pašvaldībām

2023. gada budžetā noteikts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums 178 138 258 eiro apmērā, bet prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,77 miljardi eiro.

Tāpat mērķdotāciju apjoms pašvaldībām aplēsts 515,14 miljonu eiro apmērā, no kura lielākā daļa jeb teju 400 miljoni eiro plānoti pedagogu darba samaksai, 62 miljoni eiro plānoti pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai, 55 miljoni eiro - pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai, kā arī nepilns miljons māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, pēc valdības koalīcijas diskusijām nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem plānots novirzīt papildu 710 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka 2023. gadā pašvaldības savos budžetos no nodokļu ieņēmumiem var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !