Фото: LETA

Lai risinātu jautājumu saistībā ar bebru daudzumu un to radīto kaitējumu, Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, kurā pārstāvēti dažādu jomu eksperti, pagājušajā gadā vienbalsīgi nolēma veikt bebru skaita samazināšanu. Šim nolūkam pašvaldība piesaistījusi mednieku, portālu "Delfi" informē Rīgas domē.

No "skaita samazināšanas" gan būšot pasargāti kopumā aptuveni trīs bebri, kuri mitinās centra apkaimē, precīzāk, Rīgas pilsētas kanālā starp Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku un Nacionālo teātri.

Monitoringa veicēju novērojumi liecina, ka pilsētas kanālā dzīvo viena bebru ģimene – divi vai trīs dzīvnieki, kas pērn nomainījusi iepriekšējos šīs teritorijas saimniekus. Bebru saime esot mierīga un nerada būtiskus pārveidojumus pilsētas kanālā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad jaunatnākušie teritorijas saimnieki aktīvi rosījušies un veidojuši savu kārtību un jaunu mājvietu.

Piebarošanas vietu tuvumā izvietota arī monitoringa kamera, kas ļauj speciālistiem veikt kanālā mītošo bebru ekoloģijas un etoloģijas (dzīvnieku uzvedības) pētījumus. Vasaras laikā bebri novērojami visā kanāla garumā, bet biežāk uzturas savu alu tuvumā. Saistībā ar "Rail Baltica" mezgla izbūvi Rīgas centrā un paaugstināto traucējumu fonu būvniecības zonā, bebri izvairās uzturēties šajā pilsētas kanāla posmā.

Domē norāda, ka tie pastaigu laikā priecē gan rīdziniekus, gan galvaspilsētas viesus, tādēļ pašvaldība pakāpeniski ar metāla sētiņām ierobežojusi lielāko daļu koku un arī turpinās bebru piebarošanu ar zariem, jo citādi bebri mēdz nodarīt nelielus bojājumus apstādījumiem. Piespiedu pārvietošana šiem bebriem tuvāko gadu laikā nav plānota.

Kopumā gan galvaspilsētā esot vairāki simti citu bebru, kuru populācija strauji augusi labvēlīgo apstākļu, piemēram, dabisko ienaidnieku trūkuma, dēļ.

Bebri ir visur Rīgā

Bebri kā lielie grauzēji dzīvo gan mazajās upītēs (Dreiliņupīte, Šmerļupīte, Mārupīte, Langa, Piķurga, Bišumuižas grāvis, Mailes grāvis u.c.), gan daļā meliorācijas sistēmu, kas ir nostāk no apdzīvotām vietām, piemēram, gar Jaunciema gatvi, Trīsciemā.

Bebri dzīvo arī teritorijās, kurās nav ūdensteces, bet pie ūdens – Lucavsalā, Ķīpsalā, gar Buļļupi, pie Ķīšezera, pie Juglas ezera, gar Hapaka grāvi.

Bebriem savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir liela vēlme veidot dambjus upītēs, grāvjos un caurtekās, appludinot plašas teritorijas, turklāt dambju būvēšanai nograužot vai sabojājot kokus lielā apmērā un plašās zonās. Tas rada zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai – tiek bojātas ēkas, pārpurvoti meži, pļavas, dārzi un mazdārziņi.

Pašvaldība regulāri atbrīvo upes, meliorācijas grāvjus un citas ūdenstilpnes no bebru veidotajiem dambjiem (aptuveni reizi divās nedēļās). Pēdējo trīs gadu laikā dambju nojaukšanai iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro, kā arī tika veikta bebru bojāto koku izzāģēšana.

Kopējos finansiālos zaudējumus bebru dēļ esot grūti aprēķināt, jo jāņem vērā arī dabas resursu noplicināšana, augsnes paaugstinātā mitruma ietekme uz infrastruktūru un īpašumiem, vides piesārņojums un papildus resursu izmantošana seku likvidācijai.

Piesaistīs mednieku

Lai risinātu bebru problēmu pašvaldība nolēmusi piesaistīt licencētu mednieku, jo tikai tiem ir tiesības veikt savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanu.

Nav vietas, uz kurieni bebrus pārvietot, jo lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem tie nodara zaudējumus, skaidro pašvaldībā, tādējādi pamatojot lēmumu Rīgas nomalēs dzīvojošos bebrus noķert, izmantojot slazdus.

Plānots vien mazināt bebru aktivitāti, ne izķert visus bebrus. Pašvaldības nolūks ir novērst situāciju, kad plūdu risku novēršanas un avārijas darbi jāveic katru otro nedēļu.

Bebru aktivitāšu ierobežošanai galvaspilsētā tika piešķirts finansējums un izsludināts iepirkuma konkurss, kurā tomēr nepieteicās neviens pretendents. Pēc tam ar medniekiem notika sarunu procedūra, kuras rezultātā ar vienu no medniekiem noslēgts līgums par bebru izķeršanu līdz 2024. gada beigām. Līguma summa ir 30 000 eiro (vidēji 1250 eiro mēnesī) un līguma izpildes laikā iecerēts noķert 60 līdz 80 bebrus.

Saskaņā ar līgumu, medniekam jāveic bebru medīšana ar slazdiem, kas regulāri jāpārbauda, kā arī jāveic nomedīto dzīvnieku utilizācija. Papildus tam, medniekam jāveic profesionāla bebru dzīvotņu un postījumu vietu apsekošana, apzināšana un kartēšana, bebru novērošana ar medību kamerām un termokamerām tumšajā laikā, kā arī iegūtā informācija jānodod pašvaldībai tālākai analīzei.

Par bebru aktivitāti Rīgā portāls "Delfi" ziņoja jau pērnā gada rudenī, vēstījot, ka Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu par bebru monitoringu ar pašvaldībai piederošo SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs". Līgums paredz bebru novērošanu un piebarošanu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !