Starp optimismu, bažām un vienu smagu nopūtu – intervija ar izglītības ministri

Sākumā, nedaudz atkāpjoties no 1. septembra, – esat gatava būt izglītības ministre arī nākamajā valdībā?

Esmu gatava. Pat gribētu turpināt, ņemot vērā sagatavoto ziņojumu par kompleksiem risinājumiem izglītības kvalitātes uzlabošanā un arī skolu ekosistēmu veidošanā. Bet, protams, to rādīs lielā politika un valdības veidošanas process.

Jūs pati kaut kādā mērā esat iesaistījusies valdības veidošanas sarunās?

Tiešā veidā es neesmu iesaistīta sarunās, mums ir sarunu vedēju grupa no "Jaunās Vienotības" puses un jaunā nominētā premjerministra amata kandidāte Evika Siliņa, kas vada šīs sarunas. Līdz ar to iesaistos vien tik daudz, cik mēs partijā, valdē to apspriežam.

1. septembris tradicionāli skolēniem un studentiem ir tāds laiks, kad pamats optimismam – varbūt viss būs labi. Šis jums ir 1. septembris kā ministrei. Vai jūs pati arī skatāties optimistiski?

Jā, bet ar bažām. Optimistiski, jo man pašai ļoti svarīgs ir tas "vienotās skolas princips", ko mēs šobrīd nesam. Un es redzu, cik grūti tas ir, cik daudz darbu varēja izdarīt citus gadus, vēl pirms šī visa, lai mēs varbūt būtu labākā situācijā. Kaut vai, ja mēs skatāmies uz pirmsskolām, kur daļai mācību programmu jau no 2019. gada bija jāmainās. Un vēl, braukājot pa reģioniem, redzot, ka teiksim, tehnikumā uz 10. klasi atnāk bērni, kas vispār nesaprot latviski... Tas nozīmē, ka viņi ir pabeiguši 9. klasi un nav spējīgi mācīties 10. klasē vai tehnikuma 1. kursā. Tas nozīmē, ka uz ļoti daudzām lietām ir tikušas pievērtas acis vai nepietiekami tam sekots līdzi. No šī aspekta man 1. septembris liekas ļoti svarīgs un tāds grūts