Brīvostas teritorijā bērnudārzi un kapsētas – sāk vētīt Rīgas un Ventspils ostu reformu

Pašvaldības zeme, uz kuras atrodas divi tās bērnudārzi un kapsētas, līdz ar ostu reformu tagad atrodas Ventspils brīvostas valdījumā, tāpēc Ventspils vietvarai nācies slēgt līgumu par zemes nomu un maksāt par sev piederošu īpašumu, nevis šos līdzekļus izlietot citu autonomo funkciju nodrošināšanai, Satversmes tiesas (ST) sēdē par Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformas atbilstību Satversmei teica Kurzemes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”).

Viņa teiktajam, ka šādi aizskarts no Satversmes izrietošais pašvaldības princips, oponēja ostu reformu pieņēmušā likumdevēja interešu aizstāvis advokāts Rolands Neilands, sakot, ka pašvaldībai vienmēr ir bijusi tiesība caur Ostu likumu iniciēt teritorijas pārskatīšanu. Jautājums ir, kāpēc Ventspils pašvaldība šo tiesību nav īstenojusi, jo ostā jāatrodas tikai tiem īpašumiem, kas nepieciešami ostas darbības nodrošināšanai. Ja pašvaldība nav no teritorijas šādus īpašumus izslēgusi, tad tieši tas arī novedis pie pašvaldības principa iespējamā aizskāruma un pie tā nav vainojama ostu reforma.

Uz ST priekšsēdētāja Alda Laviņa jautājumu, kāpēc jautājums līdz šim nav ticis sakārtots un šie īpašumi no ostas teritorijas nav izslēgti, Vītoliņš atbildēja, sakot, ka situāciju sarežģījusi ne tikai investoru nostāja, proti, neviens no investoriem neesot vēlējies iegādāties atsevišķus īpašumus, bet "mums par ļaunākajā murgā nebija rādījies, ka valdījuma tiesības pār gandrīz pusi pilsētas īpašuma tiks liegtas pašvaldībai". Pašvaldībai līdz šim nav bijis nepieciešams precīzi uzmērīt zemi un veikt citas darbības, jo sadarbību ar brīvostu regulējis 2004. gadā noslēgtais līgums.

ST 13. septembrī sāka skatīt apvienoto lietu, kas tika ierosināta pēc 13. Saeimas deputātu un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes pieteikumiem un kurā paredzēts vērtēt abu Latvijas lielāko ostu pārvaldības modeļa reformu. Sēdē tika uzklausīts gan 22 Saeimas deputātu pieteikumu parakstījušais deputāts Uldis Augulis (ZZS), pieteicēju advokāte Inese Nikuļceva, Vītoliņš un Ventspils pašvaldības advokāts Artis Stucka, kā arī Saeimas interešu aizstāvis Neilands.

Diskusijas sēdē raisījās par pašvaldības principa saturu un šī principa iespējamo aizskārumu, materiālo kaitējumu, ko reforma nodarījusi abām pašvaldībām, iemesliem, kāpēc no reformas izslēgta Liepājas osta un vai tās pārvalde patlaban ir politiski neitrāla, jo tieši politiskās ietekmes izslēgšana ostu pārvaldībā sēdē tika minēta kā viens no būtiskiem iemesliem apstrīdētā likuma pieņemšanai. Saeimas interešu aizstāvis sēdes izskaņā kritizēja pieteicēju advokātes uzdotos jautājumus, paužot viedokli, ka viņam ir sajūta, ka tiek eksaminēts juridiskos jautājumos.