Aktīvisti aicina nosodīt Izraēlu; vēstniece atgādina par 'Hamās' zvērībām

"Kopš teroristiskās organizācijas "Hamās" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti raķešu uzlidojumi Izraēlai, un "Hamās" teroristi, šķērsojot Izraēlas robežu, noslepkavoja vairāk nekā 1400 Izraēlas iedzīvotāju, kā arī sagrāba un uz Gazas teritoriju aizveda vairāk nekā 200 ķīlnieku, kuru vidū ir arī ārvalstu pilsoņi, un tam sekojošās Izraēlas atbildes, veicot uzlidojumus Gazas joslai un militārus iebrukumus tās teritorijā, kā arī pārstājot Gazai piegādāt ūdeni un elektrību, starptautiskās sabiedrības uzmanība atkal ir pievērsta tam, kas jau gadiem ilgi tiek dēvēts par "Izraēlas un Palestīnas konfliktu".

Mēs, šīs vēstules parakstītāji un parakstītājas, izsakām bezierunu nosodījumu "Hamās" pastrādātajiem noziegumiem pret Izraēlas civiliedzīvotājiem. Terorismam, vardarbībai un slepkavībām nav vietas nevienā civilizētā sabiedrībā.

Taču Izraēlas un Palestīnas "konflikta" iemesli meklējami daudz senāk par 7. oktobra uzbrukumu. Un, nē –, vēsturiskais un politiskais konteksts nav attaisnojums aukstasinīgai nevainīgu civiliedzīvotāju noslepkavošanai. Tomēr šis konteksts ir ļoti būtisks, lai izprastu tagadējo situāciju Izraēlā un Gazā; un vēsturiskā konteksta izprašana ir ārkārtīgi būtiska, lai, iestādamies pret varmācību, mēs neviļus nekļūtu par citas, ne mazākas varmācības atbalstītājiem, veicinātājiem vai piesedzējiem."

Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi portālam "Delfi" atgādināja, ka 7. oktobrī "Hamās" sāka slepkavniecisku teroristu uzbrukumu pret Izraēlu, nogalinot, izvarojot, sadedzinot un sakropļojot civiliedzīvotājus.

Rapaporta-Palgi atzīmēja, ka vēstules autori ir nosodījuši "Hamās" uzbrukumu vēstules ievadā, bet atlikušajās piecās lappusēs visa uzmanība vērsta pret Izraēlu. "Es sagaidīju nosodījumu saistībā ar pret sievietēm vērsto vardarbību," atzina vēstniece, piebilstot, ka 2008. gada ANO rezolūcijā uzsvērts, ka arī seksuālā vardarbība var būt daļa no genocīda, taču šis fakts vēstulē neesot pieminēts.

Vēstniece arī norādīja, ka viņa būtu sagaidījusi plašāk paustu nožēlu par "Hamās" paveiktajiem noziegumiem pret bērniem, atgādinot par ģimeni, kurā teroristi mātei bija nogriezuši krūtis, meitām nogriezuši pēdas, bet zēniem nogriezuši pirkstus, bet pēc tam visa ģimene tika nogalināta. Tāpat Rapaporta-Palgi atgādināja par bērniem vairākos kibucos, kas tika sadedzināti dzīvi.

"Pēc 7. oktobra uzbrukuma Izraēla pārtrauca ūdens un elektrības piegādi Gazai, tādējādi atstājot simtiem tūkstošus civiliedzīvotāju bez dzeramā ūdens un izraisot humāno krīzi. Izraēlas militāro uzbrukumu rezultātā tikai dažu dienu laikā gāja bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju. Izraēla regulāri veic gaisa uzlidojumus, kuru rezultātā cieš civilā infrastruktūra, tostarp slimnīcas. Gazā tiek veikti arī militāri sauszemes reidi. Būtiski ņemt vērā, ka apmēram puse Gazā dzīvojošo ir jaunāki par 18 gadiem, un, saskaņā ar "Unicef" 24. oktobrī publicētajiem datiem, Gazā 18 dienu laikā bija nogalināti 2360 bērni, savukārt ievainoti – 5364 bērni. Jaunākie dati liecina, ka nogalināti jau vairāk nekā 4000 bērni. Kopējais upuru skaits Gazā šobrīd pārsniedz desmit tūkstošus. Un aizvien jauni Gazas iedzīvotāji, pārsvarā sievietes un bērni, tiek ievainoti un mirst, kamēr top šī vēstule, un kamēr jūs to lasāt," rakstīja vēstules autori pirms pāris nedēļām.

Viņi arī piebilst, ka 13. oktobrī Izraēlas armija, sākot gatavoties iespējamam sauszemes iebrukumam Gazā, deva rīkojumu aptuveni miljonam Gazas Ziemeļu teritorijas iedzīvotāju 24 stundu laikā pamest savas mājas un doties uz Gazas Dienvidiem.

"Vēršoties pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem un mērķtiecīgi radot apstākļus, kuros Gazas iedzīvotāji netiek nodrošināti ar ūdeni un citiem izdzīvošanai nepieciešamajiem resursiem, Izraēla ir pārkāpusi Ženēvas konvenciju, kas militāra konflikta gadījumā aizliedz radīt nevajadzīgas ciešanas un apdraudējumu grupām, kuras šīs konvencijas ietvaros tiek aizsargātas, šajā gadījumā tie ir neapbruņoti civiliedzīvotāji," lasāms Latvijas augstākajām amatpersonām adresētajā vēstulē.

Rapaporta-Palgi "Delfi" uzsvēra, ka Izraēlu uztrauc Gazas bērnu liktenis, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Izraēla ar pamfletiem brīdina civiliedzīvotājus, taču "Hamās" interesēs nav ļaut civiliedzīvotājiem pamest konflikta teritoriju. Diplomāte atgādināja, ka "Hamās" gan paši pārģērbjas par civiliedzīvotājiem, gan izmanto tos kā vairogus, piemēram, būvējot savas bāzes zem slimnīcām un mošejām.

Vēstniece arī uzsvēra, ka Gaza saņem humanitāro atbalstu, bet, piemēram, saņemto degvielu "Hamās" izmanto, lai izgaismotu un ventilētu savu tuneļu sistēmu, no kura tiek palaistas raķetes pret Izraēlu.

"Es, godīgi sakot, nezinu nevienu citu armiju uz pasaules, kas aktīva kara apstākļos sniegtu palīdzību agresora civiliedzīvotājiem ienaidnieka teritorijā," uzsvēra vēstniece, kura arī atgādināja, ka 2005. gadā Izraēla pameta Gazas joslu, cerot, ka Palestīnas pašpārvalde spēs pati kontrolēt situāciju.

Viņa arī uzsvēra, ka no desmit elektrības līnijām, kuras Izraēla izmantoja, lai Gazai piegādātu elektrību, kas nodrošināja 50% no reģiona enerģijas (pārējo nodrošināja ģeneratori), deviņus bombardēja tieši "Hamās".

Tāpat vēstniece atgādināja, ka starp Gazas joslu un Izraēlu trīs ūdensvadi, no kuriem divus bombardēja tieši "Hamās". Tiesa bojātie ūdensvadi jau ir atjaunoti. Viņa piebilda, ka tikai 10% no Gazas ūdens pienāca no Izraēlas, bet pārējais ūdens nāca no vietējiem avotiem.

"Viens no Izraēlas militārās vardarbības pret Gazu centrālajiem pamatojumiem ir centieni atbrīvot "Hamās" 7. oktobrī sagrābtos ķīlniekus, taču masveida militāri uzbrukumi Gazai šo ķīlnieku dzīvības tikai apdraud vēl vairāk. Vienīgais veids, kā izglābt pēc iespējas vairāk gūstā sagrābto cilvēku dzīvību un atgriezt viņus Izraēlā, būtu sarunu uzsākšana par iespējamu ķīlnieku apmaiņu pret Izraēlas cietumos ieslodzītajiem palestīniešiem.

Kopš 7. oktobra ir ievērojami pieaugusi arī Izraēlas armijas un kolonistu vardarbība pret Rietumkrastā un Austrumjeruzālemē mītošajiem palestīniešiem. 3. novembrī Apvienoto Nāciju organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ziņoja, ka Rietumkrastā kopš 7 oktobra nogalināts vismaz 131 palestīnietis, 42 no nogalinātajiem bija bērni," lasāms aktīvistu vēstulē.

Vēstulē Latvija aicināta izteikt Izraēlas valdībai nosodījumu par tās veikto nesamērīgo militāro vardarbību pret Gazas civiliedzīvotājiem, kā arī nosodīt Izraēlas, aktīvistu ieskatā, veikto genocīdu.

Tāpat vēstules autori pieprasa Izraēlas valdībai tūlītēju humānu pamieru Gazas teritorijā, gaisa uzlidojumu un sauszemes iebrukumu pilnīgu pārtraukšanu, ūdens, elektrības, degvielas un humānās palīdzības piegādi Gazas iedzīvotājiem.

Viņi arī prasa Izraēlai atvērt Gazas robežas, lai evakuētu ievainotos, kā arī uzsākt sarunas par ķīlnieku atbrīvošanu, kas nedēļu pēc vēstules publicēšanas tika uzsāktas. Noslēgumā Latvijas Saeima tiek aicināta atzīt Palestīnu par neatkarīgu valsti.

Rapaporta-Palgi savukārt uzsvēra, ka gadu laikā, kamēr notiek sarunas par par mieru, "Hamās" darot visu, lai no tā izvairītos. Piemēram, īsi pēc vienām miera sarunām notika jauns teroristu uzbrukumu vilnis.

"Ir jābūt skaidriem par "Hamās" mērķiem. Viņi saka, ka Izraēlai nav vietas uz mūsu zemes un mums tā ir jāiznīcina, jo tā simbolizē drošības, militāro un politisko katastrofu arābu pasaulei. "Visa pasaule būs zem mūsu likuma, kur vairs nebūs ebreju un kristiešu nodevēji", lasāms viņu vēstījumos. Šis nav konflikts par zemi, tas ir par to, ka vairs varētu nebūt Izraēlas, ebreju un kristiešu," uzsvēra vēstniece.

Ārlietu ministrijā portālam "Delfi" uzsvēra, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un aktīva pilsoniskā sabiedrība liecina par tās briedumu. Ministrijā arī atgādināja, ka Latvija ir stingri nosodījusi "Hamās" teroristiskos uzbrukumus Izraēlā, vienlaikus ministrija arī vērsa uzmanību uz vajadzību mazināt apdraudējumu palestīniešu civiliedzīvotājiem un sniegt steidzamu, drošu humāno atbalstu.

"Pašlaik ir būtiski nepieļaut saasinājuma pāraugšanu plašākā reģionālā konfliktā, kā arī gatavot augsni sarunu atsākšanai starp konflikta pusēm, lai panāktu divu valstu risinājumu. Tas ir vienīgais ilgtspējīgais ilgtermiņa risinājums, kas garantētu drošību un labklājību abām konflikta pusēm. Latvija šādu nostāju ir konsekventi uzturējusi un gan kontaktos ar abām konflikta pusēm, gan Eiropas Savienības diskusijās, sarunās ar reģionālajiem partneriem un turpinās to uzturēt," skaidroja ministrijā.

Arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kancelejā portālam "Delfi" uzsvēra, ka Latvijā valda vārda brīvība un katram ir tiesības paust viedokli par iekšpolitiskām un starptautiskām aktualitātēm.

Kancelejā atgādināja, ka Rinkēvičs vairākkārt ir paudis stingru nosodījumu teroristiskā grupējuma "Hamās" noziedzīgajiem un neattaisnojamiem uzbrukumiem Izraēlai. "Valsts prezidents atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, vienlaikus uzsverot nepieciešamību mazināt apdraudējumu palestīniešu civiliedzīvotājiem un novērst iespējamo humanitāro krīzi. Stratēģiskais risinājums Tuvo Austrumu saspīlējumam ir starptautiski atbalstītais divu valstu risinājums, par ko iestājas Eiropas Savienība, Latvija un tās sabiedrotie," skaidroja kancelejā.