Rīks vardarbības mazināšanai vai vēršanās pret tradīcijām? Deputāti strīdas par Stambulas konvenciju

Par Stambulas konvenciju iepriekš notikušas plašas diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā, uzklausot nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras strādā ar vardarbībā cietušām personām, gan arī tādas, kuras konvencijas tekstā saskata draudus. Arī Saeimas sēdē par Stambulas konvenciju tika skarts plašs jautājumu loks.

Jautājumi par tulkojumu

Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) aicināja apturēt Stambulas konvencijas ratifikāciju pirms Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nav sniegusi atbildes uz deputātu jautājumiem par konvencijas tulkojumu.

"Mums, lielai daļai deputātu, nav skaidrs, vai šodien šis balsojums ir juridiski saistošs. Valdība jau pati atzīst, ka ar tulkojumu viss nav kārtībā, un pāris dienas atpakaļ tulkojums tika pārskatīts," sacīja deputāte un piebilda, ka Stambulas konvencijas teksts, par kuru šodien lemj Saeima, ir oriģinālam neatbilstošs.

Par Stambulas konvencijas ratifikācijas virzību atbildīgās Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) informēja kolēģus, ka konvencijas valoda ir angļu un franču, un Latvija pievienosies starptautiskā dokumenta teksta oriģinālam. Viņš stāstīja, ka par Stambulas konvencijas tulkošanu bija atbildīgs Valsts valodas centrs (VVC), kas vēlāk pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosinājuma un cilvēku iesūtīto viedokli par valodas neatbilstību dokumentā, veica konvencijas teksta precizējumu. "Mēs saņēmām tulkojumu, kas arī ir oficiāls. Tātad, proti, mums visu laiku ir un joprojām ir oficiālais tulkojums," skaidroja Judins.

Juridiskās komisijas vadītājs informēja, ka konvencijas tekstā kopumā veikti 19 precizējumi, piemēram, angļu valodā lietotais vārds "validity" mainīts no "esamība" uz "esība", jēdziens "sexual harassment" mainīts no "seksuāla rakstura aizskārums" uz "seksuāla uzmākšanās", vārds "victim" mainīts no "cietušais" uz "upuris" utt. "Kolēģi, ar tulkojumu viss ir kārtībā," pauda Judins.

Judins: Konvencija ir valstu paziņojums par kopīgu cīņu

Izskatot Stambulas konvencijas ratificēšanas likumprojektu, Juridiskās komisijas vadītājs skaidroja, ka minētā konvencija tika pieņemta 2011. gadā un stājās spēkā 2014. gadā un dokumenta nolūks ir novērst vardarbību. "Nekā citādāk to interpretēt nedrīkst," pauda Judins.

Viņš arī sacīja, ka konvencija paredz visaptverošu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai, un tai ir četru pīlāri: prevencija, aizsardzība, sodīšana un saskaņota rīcība.

"Konvencija ir starptautisks līgums, to slēdz valstis, lai apvienotu spēku, lai sasniegtu kādu kopīgu rezultātu. Šajā gadījumā valstis, dalībvalstis nolēma apvienot spēkus, lai kopā strādātu un apkarotu vardarbību. Tāds ir mērķis. Tāds ir šis starptautiskais dokuments. Svarīgi ievērot, ka konvencija nav regula, ko pieņem Eiropas Savienība, kas vienkārši izpildāms un būtībā ir tā kā likums. Tā nav arī direktīva, kuru vajadzētu paņemt un iestrādāt normatīvajos aktos. Tā ir konvencija, kas būtībā ir vairāku valstu paziņojums, ka strādāsim kopā," uzsvēra Juridiskās komisijas vadītājs.

Cietusi katra ceturtā sieviete

Uzrunā kolēģiem deputāte Antoņina Ņenaševa (P) norādīja uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas liecina, ka katrs trešais Latvijas bērns ir pakļauts vardarbībai ģimenē, katra ceturtā Latvijas sieviete piedzīvo fizisku vardarbību, katra piecdesmitā latviešu meitene vecumā līdz 18 gadiem likta kaila pozēt citu cilvēku vai kameras priekšā, spiesta pieskarties savām vai varmākas intīmajām zonām vai spiesta veikt dzimumaktu.

Ņenaševa kolēģiem nolasīja dažu sieviešu pieredzes stāstus, kad kādu sievieti 14 gadu vecumā sitis mātes nākamais vīrs, par kāda vīra veiktu "ekonomisku vardarbību" pret sievu, par seksuālo vardarbību pret sievieti, viņu sazāļojot, par sievieti, kura tikusi "žņaugta, mētāta pret sienu un mēbelēm", kā arī par vīrieša īstenotu emocionālo vardarbību pret sievieti.

Ņenaševa arī citēja iepriekš medijos aprakstītus vardarbības gadījumus, kad vīrietis izvaro sievieti vai notikusi izvarošana grupā.

"Katram, kurš apgalvo, ka pietiek tikai ar krimināllikumu, nē, diemžēl nepietiek. Nepietiek ar Rusiņa 19 kriminālprocesiem, lai novērstu sievietes nogalināšanu sava bērna priekšā Jēkabpilī. Nepietiek ar kolēģi, kuru sadur viņas dēls, lai policija neatbildētu viņai: "Kādu audzinājāt, to arī saņēmāt." Nepietiek ar sievas smagu saduršanu Dobelē, lai tiesa paturētu apcietinājumā, jo nereti nepieciešams novērst līdzīgu noziegumu nodarījumu. Nepietiek ar izvarošanu, meitenes nožņaugšanu un vēl vienas, jau citas sievietes, nožņaugšanas mēģinājumu Talsos, lai sistēmai beidzot būtu skaidrs – slepkava nav jāatbrīvo priekšlaicīgi. Nepietiek ar to, ka skolā, kaimiņi un veikalā visi zināja, ka mājās notiek emocionāla, ekonomiska, fiziska un seksuāla vardarbība," uzsvēra deputāte un piebilda, ka pietiks tikai tad, ja katru dienu tiks izmantots katrs rīks, tai skaitā starptautisku, vietēju, juridisku, izglītojošu, medicīnisku, lai novērstu vardarbību.

Noklausījusies Ņenaševas runu, deputāte Liepiņa secināja, ka šī konvencija "nav ne par vardarbību, ne par izvarošanu, nav ne par sievieti un ne par bērniem", bet gan "Judina vīrieti kleitā, un, Dievs sargi Latviju no Stambulas konvencijas".

Opozīcija skaidro vardarbības iemeslus

Opozīcijas deputāts Jānis Grasbergs (NA) pauda pārliecību, ka šis ir starptautisks dokuments ar augstāku spēku nekā nacionālās tiesību normas. "Līdz ar to, ratificējot šādu dokumentu, mēs pazaudējam kādu daļu savas neatkarības, jo uzņemamies saistības un piekrītam vēl vienam kontrolierim - organizācijai "GREVIO", kas raksturota kā nedaudz tendencioza, bet pagaidām mēs par to spriest nevaram," secināja deputāts.