Budžets pieņemts – papildu nauda tiek Dziesmu svētkiem, 'mūžīgajiem bērniem' un Liepājai

Nākamā gada budžetu atbalstīja 52 deputāti, bet "pret" balsoja 27.

Budžeta likums paredz, ka 2024. gadā ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. 2024. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts parāds tiek prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Budžeta izskatīšanas gaitā koalīcija rada iespēju pārdalīt finansējumu tādiem pasākumiem, kuriem, izstrādājot budžetu, līdzekļi vēl nebija plānoti.

Ar Saeimas lēmumu nākamgad 1,224 miljoni eiro pārdalīti Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai. Savukārt 2,09 miljoni eiro pārdalīti atalgojumam valsts teātru, orķestru, koru, cirka, operas un baleta darbiniekiem, palielinot mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%.

Papildus 900 000 eiro pārdalīti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2025. gadā. Šis finansējums nepieciešams Skolēnu dziesmu svētku sagatavošanai 2024. gadā.

Bet 500 000 papildus pārdalīti sakrālā mantojuma programmas pilnvērtīgai īstenošanai.

Ar Saeimas lēmumus nākamgad paredzēts sniegt atbalstu "mūžīgajiem bērniem". 5,54 miljoni eiro tika pārdalīti, lai ar 2024. gada 1. janvāri valsts piedalītos ar līdzfinansējumu 30% apmērā aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, līdzfinansējumu minētajam pakalpojumam nodrošinot bērnam arī pēc pilngadības sasniegšanas līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu.

3,18 miljoni eiro papildus piešķirti, lai ar 2024. gada 1. janvāri palielinātu pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, apmēru par 100 eiro jeb no 313,43 eiro uz 413,43 eiro.

Savukārt 350 000 eiro papildus piešķirti nodibinājumam "Bērnu slimnīcas fonds" pilotprojekta īstenošanai, lai nodrošinātu psihosociālo rehabilitāciju-uzturošo terapiju bērniem pēc autisma diagnosticēšanas un agrīnās intervences programmas.

Bet 20 000 eiro papildus pārdalīti, lai veicinātu latviešu nedzirdīgo zīmju valodas attīstību, pareizas latviešu zīmju valodas apguvi un lietojumu ikdienā un dažādu profesiju pārstāvju komunikāciju ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Savukārt 40 000 eiro pārdalīti Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai programmas izveidei, lai nodrošinātu hematonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos, bet 13 000 eiro reto slimību ārstēšanai 2024. gadā, tajā skaitā miastēnijas ārstēšanai.

Saeima lēma nākamā gada budžetā pārdalīt 19,13 miljonus eiro automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūrai, 496 280 eiro operatīvās vadības struktūrvienību un speciālo uzdevumu vienības kapacitātes un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.

Tāpat 7000 eiro piešķirti, lai nodrošinātu optisko dūmu detektoru iegādi mājokļos, kuros dzīvo ģimenes ar bērniem un seniori. Saeima arī lēma pārdalīt 785 000 eiro budžeta programmai "Valsts drošības dienesta darbība" 2024. gadā, nesniedzot skaidrojumu, kādām tieši darbībām līdzekļi paredzēti.

2,94 miljoni eiro pārdalīti, lai nodrošinātu finansējumu katastrofu pārvaldības centra būvniecībai Tukumā, kā arī inženierkonsultantu pakalpojumu segšanai katastrofu pārvaldības centru būvniecības nodrošināšanai Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā. Bet 1,35 miljoni eiro pārdalīti objekta E.Birznieka-Upīša ielā, Rīgā, pielāgošanu Valsts policijas vajadzībām.

Papildus 1,55 miljoni eiro pārdalīti, lai nodrošinātu projekta "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā" īstenošanas pabeigšanu.

2024. gada budžetā arī pārdalīti 1,11 miljoni eiro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošinātu finansējumu fizisko personu identitātes nodrošināšanai elektroniskā vidē un kvalificēta elektroniskā paraksta platformas un risinājumu uzturēšanai.

Saeima arī atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, kas attiecas uz aktivitātēm Liepājā. Tā papildus 300 000 eiro nākamgad pārdalīti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas būvprojekta izstrādei Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukcijai 2024. gadā.

Savukārt 490 000 eiro pārdalīti Liepājas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 programmas realizācijas sagatavošanai 2024. gadā.

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024. gadā un turpmāk, Saeima lēma nākamā gada budžetā šim mērķim pārdalīt 5,17 miljonus eiro, bet 7,02 miljoni eiro pārdalīti kā valsts budžeta dotācija pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazināšanu par 30%.

Valdība jau iepriekš vienojās, ka prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti līdzekļi no fiskālās telpas, budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi (tostarp papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām), vienreizējiem pasākumiem finansējums ir paredzēts ārpus fiskālās telpas.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš informēja, ka, gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība papildu finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā būtiskajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. 2024. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. Mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.

Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt virs 17 miljoniem eiro.

Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti seši miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.

Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai.

Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.

50 miljoni eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam – elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti un paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" pieejamību.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026. gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.

Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.