Foto: Pixabay/Benjamin Hartwich

Jautājums, vai krīzes situācijā radio, kas būs ielikts 72 stundu somā, ziņos par aktuālo, nodarbina daudzus pēc pagājušā nedēļā notikušā incidenta Latvijas Radio, kad ēkā tika konstatēts sadūmojums, darbinieki evakuēti, bet klausītāji vairāk nekā pusotru stundu bija neziņā par notiekošo. Valdībā otrdien apstiprināta jauna civilās aizsardzības plāna redakcija. Tajā samazināts mediju skaits, kas apziņotu iedzīvotājus krīzes situācijā, šis pienākums uzticēts tikai sabiedriskajiem medijiem. Tikmēr komerciālie un reģionālie mediji palikuši aizmirsti, svētdienas, 14. janvāra vakarā ziņo raidījums "Nekā personīga".

Kā atgādina raidījums, 2020. gadā Ministru kabinets apstiprināja Civilās aizsardzības plānu, kurā plaši skaidrots, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Plānā paredzēti arī informācijas nodošanas mehānismi sabiedrībai. Jau ierasts, ka pāris reizes gadā tiek pārbaudītas trauksmes sirēnas, kas ir daļa no agrīnās brīdināšanas sistēmas. Lai sistēma darbotos, nepieciešama sasaiste ar medijiem – tie nodotu ziņu sabiedrībai, kāpēc skan trauksme un kā jārīkojas.

2020. gada plāna redakcijā starp medijiem iekļauta ne tikai sabiedriskā televīzija un radio, bet daži reģionālie un lokālie mediji. Ir arī Pirmais Baltijas kanāls, kura pārraidīšana Latvijā aizliegta jau kopš 2021. gada. Tikmēr vienas no lielākajām komerciālajām televīzijām Latvijā, TV3, kā arī neviena interneta ziņu portāla – sarakstā nav, ziņo "Nekā personīga".

Otrdien MK tika skatīta atjaunota plāna versija. Tajā mediju saraksts kļuvis vēl īsāks - sabiedriskā televīzija un radio ir vienīgie mediji, kas krīzes situācijā apziņotu iedzīvotājus. Jaunajā civilās aizsardzības plānā no agrīnās apziņošanas izņemti virkne citu mediju, kamēr tādi komercmediji kā TV3 vai interneta ziņu portāli tajā pat nav bijuši iekļauti, ziņo raidījums.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) raidījumam pauda, ka plāns ir jāaktualizē pastāvīgi, arī informācijas nodošanas kanāli ir jāaktualizē. Uz "Nekā personīga" jautājumu, vai nevajadzētu Civilās aizsardzības plānā iekļaut arī interneta ziņu vietnes, viņš norāda: "Droši vien tas ir jautājums ekspertiem. Bet jebkurā gadījumā tagad arī šis jaunais likumprojekts, kas ir tapis glābšanas dienestam, plus jaunais informatīvais ziņojums par krīzes vadības centru, es domāju, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir tieši šī te stratēģiskā komunikācija un tieši krīzes situācijās."

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzreiz atzīmē, ka būtu jāizmanto arī citi plašsaziņas līdzekļi, tostarp, reģionālās televīzijas un radio, kā arī interneta portāli.

Civilās aizsardzības plānā uzskaitīti 35 apdraudējumu veidi un par tiem atbildīgās valsts institūcijas. Attiecīgā ministrija arī kļūtu par galveno komunikācijas koordinatoru. Katrai iestādei esot savi plāni, kā rīkoties un kā apziņot sabiedrību. Civilās aizsardzības plānā iezīmēti konkrēti laika rāmji, cik ilgā laikā par kādu notikumu jāinformē valsts amatpersonas un sabiedrība.

Primāri sadarbība notiktu ar sabiedrisko mediju. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests raidījumam stāsta, ka tas saistīts ar praktiskiem apsvērumiem. Proti, medijus jāapziņo pirms tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas un signālu atskaņo tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums, ka informācija saņemta. Jo vairāk mediju šajā procesā iesaistīti, jo ilgāk vilktos sirēnu iedarbināšana.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir noslēdzis vienošanos arī ar nacionālo ziņu aģentūru LETA. Bet plānā tā neesot ierakstīta tehnisku iemeslu dēļ – tā esot ziņu aģentūra, nevis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis. Arī citi interneta ziņu portāli nav ietverti šī paša iemesla dēļ.

Līdz ar to krīzes apstākļos galvenie informācijas avoti iedzīvotājiem būtu sabiedriskā televīzija, radio un LETA. Visi pārējie būtu atkarīgi no šiem kanāliem. TV3 Latvija valdes loceklis Mindaugs Rakausks "Nekā personīga" stāsta, ka ir bijušas dažādas diskusijas ar politikas veidotājiem par krīzes komunikācijas koordinēšanu un informācijas pārraidīšanu, taču tās nav vainagojušās panākumiem.

Gan televīzijas, gan radio darbības nepārtrauktības plānus ir apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Tādējādi krīzes komunikācijas koordinācijā iesaistīto institūciju loks tiek vēl vairāk paplašināts. No visiem "Nekā personīga" aptaujātiem, neviens nevarēja norādīt, kura būtu galvenā atbildīgā. Tas atkarīgs no konkrētas krīzes. Saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu, par notikumu atbildīgajai ministrijai ir jānodrošina krīzes komunikācijas vadība un darbība jāsaskaņo ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamentu.

Krīzes komunikācijas plāni ir, taču praktiski tie nav pārbaudīti, secina raidījums. Gan sabiedriskie mediji, gan TV3 raidījumam "Nekā personīga" apliecināja, ka veikuši dažādas iekšējās apmācības. Atskaitot mediju dalību tādās militārās mācībās kā "Namejs", valsts institūciju spēja koordinēt krīzes komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu spējas strādāt krīzes apstākļos nav specifiski testētas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!