Foto: LETA

"Ugunsdzēsējs var būt ugunsdzēsējs tikai vienā vietā," saka glābējs Kristaps (vārds mainīts), kurš sevi sauc par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) patriotu. Tāpēc viņš nespēj aiziet no dienesta, tomēr sarunā ar "Delfi" neslēpj rūgtumu. Daudzi viņa kolēģi šobrīd apsver iespēju dienestu atstāt. Vai tas var draudēt ar krīzi, kuras apjomus vēl nenojaušam?

Valsts un pašvaldību amatpersonu darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, kas atrodas dienestā, pēc katriem pieciem gadiem var saņemt vienreizēju pabalstu trīs mēnešalgu apjomā. Ir pienācis brīdis, kad šim pabalstam ir jāieripo lielas daļas Valsts policijas, VUGD, Robežsardzes un citu dienestu biedru kontos. "Delfi" ir saņēmis ne vienu vien signālu, ka daudzi no dienestā esošajiem gaidīja šo pabalstu, lai tad pieņemtu lēmumu par dienesta pārtraukšanu vai (ja pienācis izdienas pensijas vecums) tā nepagarināšanu.

Var līdzēt nesenais algu palielinājums


Kāpēc šādas runas sākušās? Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns pieļauj, ka pamats runām droši vien bijis saistīts ar to, ka pērn palielinājums izrādījies mazāks, nekā glābēji gaidījuši. Īpaši daudz ziņu par to, ka "piecgadnieku" pabalsta izmaksa varētu būt pēdējais brīdis, pienācis no VUGD glābējiem. Taču arī viņiem šis gads nācis ar 110–120 eiro lielu algu palielinājumu. Protams, arī tas ne vienmēr ir motivējoši. Augustāns stāsta, ka sarunās bieži kā vēlamais atalgojums VUGD glābēju vidē tiek minēti 1500 eiro "uz rokas". Taču viņš ielūkojies amatpersonu deklarācijās, kur uzrādās, ka kopējie ienākumi kopā ar otro darbavietu bieži vien šiem glābējiem esot ap 2300 eiro mēnesī pēc nodokļiem. "Loģiski, ka viņš nekad nepārstās

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!