Foto: DELFI
Ja uzņēmums pienācīgi maksā nodokļus, ir maza iespēja, ka tas piesaistīs regulatīvo iestāžu uzmanību. Likums neaizliedz reģistrēt desmitiem uzņēmumu vienā un tajā pašā adresē, likvidēt jaunizveidotu uzņēmumu vai pat algot darbiniekus sezonas darbiem, kas ilgst vien mēnesi. Ārvalstnieki, kas ieradušies Latvijā strādāt, atrodas ļoti neaizsargātā situācijā un pelēkajā zonā – viņu tiesību ievērošanu ir ļoti grūti pārbaudīt, un nav īsti skaidrs, kam tas jādara.

Mēs izvaicājām Valsts policiju par to, cik daudz ir trešo valstu valstspiederīgo, kuri vēlētos, bet nevar izbraukt no Latvijas, un "Patvērumu "Drošā māja"" par to, kā Latvija palīdz šādiem cilvēkiem un kāpēc viņi tik reti lūdz palīdzību.

Šī ir ceturtā daļa "Delfi" pētījumā par to, kā Latvijā nonāk legālie migranti, kuri pēc kāda laika pārstāj būt legāli.

- Kā jūs domājat, cik Latvijā ir nereģistrētu migrantu, par kuriem PMLP nav datu?
- Daudz.
- Kā jūs domājat, procentuāli cik daudz ārvalstu studentu Latvijā nav īsti studenti?
- Daudz.

Armands Lubarts, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēktiesību nodaļas vadītājs, skaidro: viņš tiešām

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit