Trīsdesmit uzņēmumi vienā mājā. Kurš 'iebaro' Latviju viesstrādniekiem

Šis ir otrais "Delfi" pētnieciskais raksts sērijā par krāpniekiem, kuri atgādā Indijas pilsoņus uz Baltijas valstīm un atstāj viņus šeit bez darba. Pirmajā rakstā indietis Sems stāstīja par to, kā viņš nonāca Latvijā, un nākamajā publikācijā vēstīsim par "lietuviešu" shēmu imigrantu ievešanai.

Ja apmeklēsiet "Facebook" un ierakstīsiet meklētājā "Work permit Latvia", atradīsiet vairākus desmitus reklāmu. Tās vieno kāda kopīga pazīme – nekāda konkrētuma. Kāda nozīme, kāda ir piedāvātā darbavieta, ja jums sola, ka jau pēc nedēļas saņemsiet visus dokumentus? Latvija šajās reklāmās bieži ir minēta kopā ar citām valstīm. Piemēram, lapā, kas stāsta par Rumānijas vīzas iegūšanu, norādīts tālruņa numurs, uz kuru zvanīt, ja jūs interesē arī "Latvia, Hungary, Lithuania work permit".

Dažreiz vieni un tie paši uzņēmumi var gan piedāvāt darba vīzas, gan arī palīdzēt ar iestāšanos kādā augstskolā. Latvijas augstākās izglītības iestādes nevēlējās atbildēt uz jautājumu, ar kādām ārzemju aģentūrām tās sadarbojas. Dažas augstskolas "Delfi" nemaz neatbildēja, dažas aizbildinājās ar komercnoslēpumu, un tikai Rīgas Stradiņa universitāte atsūtīja ārvalstu partneru sarakstu, kas tāpat jau bija brīvi pieejams. Bet ne aģentūru "Abroad Study plan", kuras upuri mēs intervējām iepriekšējā rakstā, ne arī kādus citus apšaubāmus uzņēmumus no "Facebook" reklāmām mēs tur neatradām.

Kurš strādā tukšajā namā?

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes locekle Gita Miruškina (par to, kā šī organizācija palīdz migrantiem, lasiet kādā no nākamajiem rakstiem) "Delfi" ieteica meklēt ārvalstu krāpniecisko aģentūru Latvijas partnerus starp personāla atlases uzņēmumiem. Pēdējos gados šādu uzņēmumu skaits ir ievērojami pieaudzis. "Viņu juridiskā adrese var būt kaut kur Dārziņos, zemes pleķītī, kur ir tikai priedes. Protams, nekādu darbu tur nevar atrast," viņa saka. Mēs nolēmām sekot Gitas Miruškinas ieteikumam.