Foto: Shutterstock

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien nolēma optimizēt četras skolas, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Gala lēmums par skolu likteni vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā komisijas sēdē skaidroja Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis, šie lēmumi nav saistīti ar jauno pedagogu samaksas modeli, kas raisījis plašus iebildumus mazāko skolu vidū, bet gan ar Rīgas iesāktajiem darbiem vidusskolu tīklu sakārtošanā, pagājušajā gadā lemjot neatvērt jaunas 10. klases.

Savukārt četras skolas lemts likvidēt, jo skolēnu skaits izglītības iestādēs ir krities un pašvaldībai jāvelta daudz līdzekļu, lai šīs skolas saglabātu.

Deputāti komisijā atbalstīja, ka no 31. augusta tiek likvidēta Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola. Skolā nevienā klašu grupā skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajam, un starpvalstu līgums ir zaudējis spēku. Skolu plānots pievienot Rīgas 86. vidusskolai, kas turpmāk nodrošinās likvidējamās skolas izglītības programmu pēctecību.

31. augustā darbību izbeigs arī Rīgas Austrumu pamatskola, kas tiks pievienota Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolai un turpmāk darbosies divās ēkās. Lai gan skolēnu skaits klasē atbilst valstī pieļaujamajam, tam ir negatīva dinamika un skolēnu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir krities no 429 līdz 370 skolēniem. Vairāk nekā puse skolēnu ir bērni, kas mācās speciālās izglītības programmā.

Rīgas Baltmuižas pamatskola no 31. augusta tiks likvidēta un tās izglītības programmas turpinās īstenot Rīgas Iļģuciema pamatskola. Tas dos iespēju skolas dzīvi turpmāk organizēt divās ēkās. Likvidējamajā skolā nevienā klašu grupā nav atbilstošs skolēnu skaits un vērojama negatīva skolēnu skaita dinamika.

Tāpat tiks likvidēta arī Sergeja Žoltoka pamatskola, kuras izglītības programmas turpinās īstenot Rīgas 93. vidusskola. Likvidējamā pamatskolā tikai 1.-3. klašu grupā ir atbilstošs skolēnu skaits, bet pēc likvidācijas mācības notiks divās ēkās.

Deputāti lēma no 1. septembra dibināt jaunu Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis", tādējādi pārņemot Bērnu un jauniešu centra "IK Auseklis" pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu. Tas pavērs iespēju īstenot bērnu uzņemšanu bērnudārzā jau no pusotra gada vecuma. Apvienojot iestādes, plānots arī izvērtēt palielināt bērnudārza grupu skaitu.

Savukārt no 31. augusta tiks likvidēts bērnudārzs "Saulespuķe", kas tiks pievienots Rīgas Daugavas pamatskolai un tālāk nodrošinās "Saulespuķes" izglītības programmu pēctecību. Esošajā bērnudārzā tiek īstenotas programmas bērniem ar redzes traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem, taču ir reģistrēti tikai četri pieteikumi uz 2025. gadu. Apvienošanas rezultātā ēkā varēs izvietot sākumsskolas klases un turpināt speciālās pirmsskolas programmas īstenošanu.

Kā komisijas sēdē apliecināja Balamovskis, pārrunas ar reorganizējamajām skolām jau ir veiktas un vecāki un skolotāji par gaidāmajām pārmaiņām ir informēti.

Gala lēmums par skolu reorganizāciju vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Tāpat deputātiem tika atgādināts, ka no 1. septembra Rīgas 75. vidusskola pārtaps par pamatskolu, bet no 2025. gada 1. septembra no vidusskolas par pamatskolu taps Rīgas 15. vidusskola, Rīgas 47. vidusskola, Rīgas 86. vidusskola, Rīgas Anniņmuižas vidusskola un Rīgas Ķengaraga vidusskola. Tas darīts, jo šajās skolās vairs nav 10. klases, bet līdz 2025. gadam mācības būs pabeiguši 12. klašu skolēni.

Savukārt domājot par skolu optimizāciju nākotnē, atbildīgais departaments izvērtēs Mežciema pamatskolas un Rīgas 89. vidusskolas iespējamo apvienošanu, Rīgas 74. pamatskolas iespējamu pievienošanu Rīgas 64. vidusskolai, Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas iespējamu pievienošanu Rīgas Raiņa vidusskolai.

Departaments izpētīs Bolderājas, Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja apkaimē esošo situāciju ar izglītības iestādēm, neizslēdzot apvienošanas iespējas vai jaunas izglītības iestādes veidošanu.

Vairāki deputāti komisijas sēdē norādīja uz demogrāfijas tendencēm un iespējamību, ka skolu slēgšana arī Rīgā nākamajos gados turpināsies. Opozīcijas deputāti par šo procesu izteicās negatīvi, piemēram, Eiženija Aldermane (S) aicināja "nedalīt lāčādu, kad vēl lācis ir mežā" jeb kad Izglītības un zinātnes ministrija nav izstrādājusi atbilstošu regulējumu valsts līmenī.

Savukārt koalīcijas deputāti uzsvēra, ka skolu ēkas nepaliks tukšas, bet ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas nozīmē, ka pie viena kvalitatīva skolotāja vairs nevar mācīties desmit bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!