Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija atbalsta un aicinās parlamentu nopietni diskutēt par pašvaldību priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanai. Šādu priekšlikumu rosinājušas Jelgava un Ventspils, kuras vada no ZZS ievēlētie politiķi.
ZZS portālu "Delfi" informēja, ka politiskā spēka Saeimas frakcija bija aicinājusi visas pašvaldības sniegt priekšlikumus domju lēmumu veidā par iespējamiem precizējumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Priekšlikumus sniegusi virkne pašvaldību.
Kā piemēru politiskais spēks min Jelgavas un Ventspils valstspilsētas, kuras vada no ZZS ievēlētie politiķi. Minētās pilsētas aicina saglabāt to teritorijas, neapvienojot ar blakus esošajiem novadiem. Arī Ventspils novads uzskata, ka tam saglabājams pastāvīgas pašvaldības statuss, lēmuši novada domes deputāti. Līdzīgi lēmusi Augšdaugavas novada dome.
Savukārt Jelgavas novads lēmis par tā administratīvās teritorijas sadalīšanu, atjaunojot Jelgavas un Ozolnieku novadus to agrākajās administratīvajās robežās, savukārt Mārupes novads lēmis par Mārupes un Babītes novadu atjaunošanu iepriekšējās robežās.
ZZS norāda, ka Rēzeknes novada domes vēstulē informējusi, ka veiks iedzīvotāju aptauju, lai pieņemtu tālākus lēmumus. Savukārt Liepājas valstspilsēta uzskata, ka pirms lemt par tās apvienošanu ar Dienvidkurzemes novadu, jāveic detalizēta izmaksu efektivitātes un ieguvumu analīze.
ZZS Saeimas frakcija atbalsta pašvaldību iniciatīvas, uzsverot, ka 2021. gadā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma savus iepriekš izvirzītos mērķus nav sasniegusi. "Ja reformas rezultātā bija iecere izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, tad šobrīd redzams, ka daudzi novadi un pilsētas saskaras ar finanšu grūtībām," pauž politiskais spēks.
Tāpat kā ne mazāk svarīgu faktu ZZS min, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā netika pilnvērtīgi uzklausīts pašvaldību un to iedzīvotāju viedoklis, uz ko norādījusi arī Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības par reformu.
Jau vēstīts, ka 2021. gada 1. jūlijā Latvijā stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma, kas iepriekšējo 119 novadu vietā Latviju sadala 43 novados.
2021. gada novembrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot īstenot valstspilsētu apvienošanu ar blakus novadiem līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā to paredz spēkā esošais likums.
Minētie likuma grozījumi paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai — Jelgavas novadu, Liepājai — Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei — Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij — Ventspils novadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
