Valstspilsētu apvienošana ar blakus novadiem varētu notikt līdz 2029. gadam
Foto: Publicitātes attēli

Saeima ceturtdien, 25. novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot īstenot valstspilsētu apvienošanu ar blakus novadiem līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā to paredz spēkā esošais likums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 67 deputāti, bet pret bija astoņi.

Saeima ceturtdien skatīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un deputātu priekšlikumus likuma izmaiņām.

Likuma grozījumi paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai — Jelgavas novadu, Liepājai — Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei — Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij — Ventspils novadu.

Sākotnēji novadu pievienošanu valstspilsētām bija paredzēts īstenot līdz 2025. gadam, tomēr ceturtdien deputāti vienojās termiņu pagarināt līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā.

No likumprojekta izriet, ka, lai 2029. gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu jaunveidojamajā Daugavpils novadā, Jelgavas novadā, Liepājas novadā, Rēzeknes novadā un Ventspils novadā, līdz 2028. gada 1. decembrim pašvaldību domes sasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar 2029. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Savukārt 2029. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtēs novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņems jaunus novada saistošos noteikumus.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš pauda, ka ar valstpilsētu un blakus novadu apvienošanu tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs, un tas atbilstu administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem.

"Jaunajos novados tiktu veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā," atzina komisijā.

Ierosinātās likuma izmaiņas arī paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība paredzēta arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā.

Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai likuma grozījumi vēl jāskata trešajā, pēdējā lasījumā.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Vienlaikus Saeima ceturtdien, 25. novembrī, noraidīja deputātu priekšlikumus pilsētas iedalīt nacionālajos un reģionālajos attīstības centros.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Administratīvi teritoriālā reforma Jelgava Liepāja Rēzekne Saeima Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form