Pēc ceturtdien Luksemburgā notikušās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kas beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, pirmdien notiks eirozonas līderu ārkārtas sanāksme par situāciju Grieķijā, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Pēc Tuska teiktā, viņš eirozonas līderu ārkārtas samitu sasaucis tāpēc, ka "ir laiks steidzami augstākajā politiskajā līmenī apspriest situāciju Grieķijā".
Samits tiek sasaukts, "ņemot vērā šīsdienas eirogrupas sanāksmes rezultātu", paziņoja Tusks.
Kā pēc finanšu ministru sanāksmes tviterī paziņoja paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, "Eirogrupā nav [panākta] vienošanās. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās."
Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.
Apliecinot, ka arī ES augstākās amatpersonas sākušas nopietni apsvērt tā dēvēto "Grexit", Vācijas centrālās bankas vadītājs Jenss Veidmans norādīja, ka Grieķijas aiziešana no eirozonas mainīs Eiropas monetārās ūnijas raksturu, taču to nesagraus.
Neskatoties uz brīdinājumiem un straujo termiņa tuvošanos, kad Atēnām vajadzēs atmaksāt 1,6 miljardus eiro SVF, Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis paziņojis, ka necer uz domstarpību atrisināšanu Luksemburgas sarunās.
"Tagad vienošanās panākšana ir atkarīga no politiskajiem līderiem," trešdien, viesojoties Parīzē, norādīja Varufakis.
Arī ASV federālo rezervju vadītāja Dženeta Jelena brīdinājusi, ka Grieķijas nespēja panākt vienošanos ar aizdevējiem var satricināt visas pasaules ekonomiku.
Galvenie klupšanas akmeņi sarunās ir Grieķijas pensiju sistēmas reformēšana un jautājums par nodokļu paaugstināšanu.
Grieķijas premjerministrs ASleksis Ciprs trešdien brīdināja, ka ES "apsēstība" ar pensiju pazemināšanu iznīcinās jebkādas cerības uz vienošanos.
Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un nesaņemt pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.
Lai gan aptaujas liecina, ka vairums grieķu atbalsta valdības stratēģiju sarunās, atbalsts Cipra vadītajam kreiso ekstrēmistu kabinetam sācis strauji mazināties.
Trešdienas vakarā Atēnu ielās izgāja aptuveni 7000 cilvēku, protestējot pret aizdevēju prasībām turpināt nepopulāros taupības pasākumus.
Kamēr Luksemburgā pulcējās eirozonas finanšu ministri, Ciprs ceturtdien devās uz Sanktpēterburgas Ekonomisko forumu, bet piektdien viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Eksperti norāda, ka tādējādi Ciprs cenšas Eiropai demonstrēt, ka viņam joprojām ir alternatīvas iespējas Grieķijas problēmu risināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
