IKP auga par 5% jau pērn, bet tad vēl tam tā līdz galam neviens nespēja noticēt, tāpēc šāgada IKP pieaugums tika prognozēts piesardzīgāks. Izrādījās, ka būs vēl labāk. Attiecīgi arī tieši šogad pasaulē visi sāka intensīvi slavēt Latvijas premjeru Dombrovski kā brīnumdari. Visi, izņemot, protams, Krugmenu. Starptautiskais valūtas fonds bija patētisks - "neiespējamā misija" esot izdevusies.
Dažādu preču eksports pietuvojās pirmskrīzes līmeņiem. Sapriecājušies par uzslavām, latvieši sāka piedāvāt savu krīzes pārvarēšanas recepti, piemēram, grieķiem.
Ekonomikai, uzrādot labākus rezultātus nekā paredzēts, arī valsts budžetā sāka veidoties pārpalikums. Tā visa spārnoti, Latvijas valsts maka turētāji gada beigās pirms termiņa atdeva visu Dižķibeles laikā paņemto Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu, pārkreditējoties ar lētākām ilgtermiņa obligācijām.
Un visbeidzot - viena lieta, par ko nebeidza brīnīties speciālisti. Parasti ekonomikai silstot, pieaug arī cenas, jo visi tirgotāji, jūtot pieprasījumu, kļūst alkatīgāki. Latvijai turpretī, veiksmīgi izdevās "piežmiegt" inflāciju, tādējādi izturot Māstrihtas kritērijus un kļūstot gatavai savienoties ar Eirozonu.
Kā atceramies, pateicoties "Krājbankas" peripetijām Latvijas valstij, kuru konsultēja viltīgi eksperti, pēkšņi radās likumīgi daudz maz korekta iespēja nacionalizēt "airBaltic". Jau tajā brīdī lielai daļai domājošas sabiedrības bija skaidrs, ka tie, kam kompāniju atņēma, tik viegli vis nepadosies. 2012.gads to arī pierādīja.
No dažādām pusēm visa gada garumā tika mēģināts tiesā pieprasīt "airBaltic" un ar to saistītu uzņēmumu maksātnespēju. Pagaidām tas nav izdevies, toties tie, kas lidsabiedrību kontrolē pašlaik, atbildi parādā nepalika un lūdza tiesu piedzīt zaudējumus no tās iepriekšējā bosa Bertolda Flika.
Ārpus tiesas zālēm par kompānijas finanšu stāvokli pienāca arvien šausminošākas ziņas. Pērnā gada zaudējumi izrādījās daudz lielāki nekā domāts, un arī šogad nekas spožs nespīd. Tomēr jau nākamgad tiek solīts būt atpakaļ "plusos".
Par šausmu stāstu izvērtās tā saucamais lielākais darījums Latvijas valsts vēsturē - pasažieru vilcienu iepirkums. "Delfi" jau 2011.gada notikumu apskatā šo izcēla kā nebeidzamo procesu, nekas īpaši nav mainījies arī šogad.
Gada pirmajā pusē toreizējais "Pasažieru vilciena" boss Nils Freivalds parakstīja ar spāņu vagonbūvētājiem tādu līgumu, kas, pirmkārt, nebija pieņemams Eiropas Savienībai kā līdzfinansētājam, otrkārt, maksāja viņam pašam priekšnieka krēslu šajā uzņēmumā.
Kādu laiku Latvija mēģināja ar spāņiem vienoties, lai šie piegādā vilcienus uz tādiem nosacījumiem, kas patiktu arī Eiropas Savienībai. Līdz gada beigām tas nav izdevies, un tagad neviens parastais mirstīgais nodokļu maksātājs tā arī nezina - vai vispār pirks jaunus vilcienus vai ne.
Visādas norises turpinājās Latvijas mediju biznesā. Skandināvu koncerns MTG nopirka "Latvijas Neatkarīgo televīziju", izveidojot, kā zinātāji saka, Eiropas valstīm unikālu monopolu televīziju biznesā
"Dienas" īpašnieki konsolidēja visas akcijas "Rīgas tirdzniecības ostas" īpašumā, izstumjot no spēles Viesturu Koziolu.
Savukārt krievu dienas avīžu izdošana nonāca vienu īpašnieku rokās, kas pagaidām novedis pie tā, ka no skatuves pazuda tāds zīmols kā "Čas"
Kaut kā bija pierasts, ka visvairāk par netaisnīgo Eiropu žēlojas Latvijā, taču šis gads, kad (neveiksmīgi) stāvējām uz Eiropas Savienības jaunā daudzgadu budžeta sliekšņa, mobilizēja cīņā par godīgākiem platībmaksājumiem vienoties arī igauņus un leišus.
Blakus lielajiem notikumiem ir cienīgs stāvēt arī kāds tīri simbolisks - kādu brīdi šogad litrs benzīna Latvijā pirmo reizi pasaules vēsturē maksāja vairāk par latu.
Šogad sadalīja Hipotēku banku. Valsts rokās palika tā joma, kas nodarbojas ar attīstību, bet komerckredītu portfeļus konkursa kārtībā pārņēma skandināviem piederošas bankas par neizsakāmu sajūsmu sazvērestību teoriju cienītājiem.
Tikmēr "Citadeles" pārdošana joprojām piebremzēta, kas gan nav nekāda "mirstamā vaina", ņemot vērā, ka vispārējās tautsaimniecības uzplaukuma dēļ "Citadele" un par "Revertu" pārtapušais "Parex" daudz smukāk nekā cerēts atdod savulaik "Parex" glābšanā iesūknētās summas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
