Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas karaspēks, visticamāk, centīsies izveidot buferzonu pie Ukrainas pilsētas Harkivas, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) pētnieki.

Buferzonas izveidei acīmredzami dota priekšroka pār dziļāku iebrukumu Harkivas apgabalā, teikts ISW ziņojumā.

Fotogrāfijas ar ģeolokācijas datiem no 13. maija liecina, ka Krievijas spēki, kas šķērsoja robežu pagājušajā nedēļā, iegājuši Hlibokē, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Harkivas.

Citi attēli liecina, ka Krievijas karaspēki pavirzījušies uz priekšu uz dienvidrietumiem no Olinikoves. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka krievi guvuši zināmus panākumus netālu no Lukjanciem.

Krievijas karaspēks 10. maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā un tam izdevies sagrābt savā kontrolē vairākus ciematus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka armija dara visu iespējamos, lai nepieļautu frontes izplešanos, un sākusi pretuzbrukumus.

Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien, sniedzot jaunāko informāciju par Krievijas karaspēka uzbrukuma gaitu Harkivas apgabala ziemeļos, norāda, ka situācija Vovčanskas pilsētas apkārtnē tiek kontrolēta.

Harkivas virzienā Ukrainas karaspēks "atvaira vienu ienaidnieka triecienu Šebekinas (Krievijas Federācija) virzienā - Vovčanska, situācija tiek kontrolēta", teikts ģenerālštāba kārtējā ziņojumā par stāvokli frontē.

Vienlaikus ģenerālštābs faktiski atzīst Ukrainas karavīru atkāpšanos no Lukjancu ciema. Tas atrodas pie Vovčanskas netālu no stratēģiski svarīgā Lipcu ciema - tā virzienā uzbrukumu cenšas izvērst Krievijas karaspēks.

Atbilstoši Ukrainas atvērto avotu projekta "DeepState" ziņām Lukjanci atrodas Krievijas karaspēka kontrolē vismaz kopš pirmdienas vakara.

"Ienaidnieka intensīvās uguns darbības dēļ - un konkrēti, veicot aviācijas triecienus mūsu apakšvienībām ar desmit vadāmo aviobumbu pielietošanu - Lukjancu rajonā, lai taupītu Ukrainas karavīru dzīvības, notikusi pozīciju maiņa. Kaujas darbības turpinās," teikts ziņojumā.

Savukārt ģenerālštāba ziņojumā teikts, ka "Vovčanskā turpinās pilsētas apbūves zonas ķemmēšanas pasākumi".

Pirmdien Krievijas armija apgalvoja, ka dažas Krievijas armijas daļas iegājušas Vovčanskā.

Ukrainas Bruņotie spēki to noliedza.

Parādījās ziņojumi, ka Ukrainas karavīriem izdevies atspiest uzbrūkošās Krievijas apakšvienības no Vovčanskas priekšpilsētas.

Zelenskis tikšanās laikā ar Blinkenu mudina ASV piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, otrdien Kijivā sākot tikšanos ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, mudināja Savienotās Valstis piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tikšanās publiskajā daļā, klātesot žurnālistiem, Zelenskis sacīja, ka visvairāk šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas īpaši nepieciešamas Harkivas apgabalā.

Kā ziņo aģentūra "Reuters", Zelenskis norādīja, ka Harkivas apgabala aizsardzībai ir nepieciešamas vismaz divas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".

BBC korespondents Kijivā vēsta, ka Zelenskis arī sacīja, ka Ukrainas karavīriem šis ir grūts periods, un pateicies Blinkenam par ASV Kongresa nesen apstiprināto militārās palīdzības paketi.

"Milzīga pateicība no ukraiņu puses amerikāņiem par to," sacīja Ukrainas prezidents.

Viņš piebilda, ka tagad ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz saņemt ieročus no ASV.

Atbildot uz to, Blinkens atzina, ka Ukrainas spēki frontē piedzīvo grūtus laikus, bet piebilda, ka ASV palīdzība ir ceļā.

Jau vēstīts, ka Blinkens otrdien ieradās Iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā.

Šī ir jau ceturtā Blinkena vizīte Ukrainā, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu.

Aprīļa beigās ASV Kongress pēc mēnešiem ilgas kavēšanās apstiprināja 60 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, dodot iespēju atsākt bruņojuma piegādi Kijivai.

Juščenko: ASV kavējoties ar palīdzību, Putins vairojis postu

ASV Kongresa kavēšanās ar militārās palīdzības apstiprināšanu Ukrainai bija "milzīga laika šķērdēšana", un tās dēļ Krievijas diktators Vladimirs Putins vairojis ciešanas jau divus gadus ilgstošajā iebrukumā un pagarinājis karu, intervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" atzina bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.

Munīcijas trūkums, kura dēļ sliktāk apbruņotie ukraiņu karavīri bija spiesti atkāpties no vairākiem ciematiem, raisījis bažas Ukrainas Rietumu sabiedroto vidū par Kijivas izredzēm atvairīt Krievijas iebrukumu, sacīja eksprezidents.

Tādējādi Putinam raidīts signāls "uzbrukt, graut infrastruktūru, plosīties visā Ukrainā", skaidroja Juščenko.

"Un, protams, cilvēkos, kas pasaulē iestājas par Ukrainu un to atbalsta, apņēmība tiek apdraudēta, "sacīja eksprezidents, kas ieradies Filadelfijā, lai runātu Pasaules jautājumu padomes pasākumā.

Palīdzības aizkavēšana Ukrainai "nav fatāla", tomēr Ukrainas kara plānotāji bija spiesti pārskatīt šā gada kampaņu, viņš norādīja.

Juščenko atbalstīja patlabanējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāju karā un uzsvēra, ka neviens Ukrainas politiķis nepiekritīs atdot teritorijas, lai izbeigt karu.

No ASV un Eiropas puses būtu liela kļūda sagaidīt mieru no šādas vienošanās, turklāt tas tikai iedrošinās Putinu, skaidroja eksprezidents.

Tā "dos Putinam piecus vai septiņus gadus, lai nostiprinātos un tad šo postu sāktu atkal", brīdināja Juščenko.

Paudis asu kritiku tam, ka ASV kavējušās ar pēdējās palīdzības apstiprināšanu, Juščenko atzina, ka Ukraina spējusi atkarot daļu okupēto teritoriju, pateicoties Rietumu atbalstam.

Ja sabiedrotie būs vienoti, tiks gūtas jaunas uzvaras, uzsvēra Ukrainas eksprezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!