Foto: AP/Scanpix/LETA

Jaunievēlētie Francijas Nacionālās sapulces deputāti otrdien sākuši sarunas par jaunās valdības veidošanu pēc parlamenta vēlēšanām, kurās neviena no nometnēm nav spējusi gūt nepārprotamu uzvaru.

Kā ziņots, prezidents Emanuels Makrons pirmdien atteicās pieņemt premjerministra Gabriela Atāla demisiju un lūdza viņu turpināt pildīt valdības vadītāja pienākumus vismaz līdz Parīzes olimpisko spēļu beigām, kas paredzētas 11. augustā.

Pats Elizejas pils saimnieks trešdien dodas uz Vašingtonu, lai piedalītos NATO samitā.

Svētdien notikušajā parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusi kreiso partiju alianse Jaunā tautas fronte (NFP), kas apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), komunistus un zaļos, apsteidzot gan Makrona pārstāvētos centristus, gan labējo Nacionālo apvienību (RN).

Tomēr neviena no nometnēm nav guvusi ne tuvu valdības izveidošanai nepieciešamo vairākumu, un šādai situācijai Francijas pēckara vēsturē nav precedenta.

NFP līderi uzstāj, ka viņiem pieder tiesības veidot jauno valdību, un trīs no aliansē pārstāvētajām partijām – LFI, sociālisti un zaļie – jau sākušas savstarpējās sarunas par premjera kandidatūru.

Tomēr pat šīs sarunas sarežģī iekšējās NFP domstarpības.

Daļa kreiso uzskata, ka valdības vadītāja krēsls pienākas kreisajiem ekstrēmistiem, kamēr citi piedāvā to uzticēt kādam mērenākam politiķim.

Francijas premjerministru izvirza prezidents, un viņam ir jāiztur parlamenta uzticības balsojums, kas ir visai problemātiski situācijā, kad Nacionālā sapulce ir sašķelta trijās visai līdzīgās daļās.

LFI un zaļo pārstāvji Nacionālajā sapulcē ieradās jau otrdien no rīta, kamēr sociālisti grasās pulcēties parlamentā pēcpusdienā.

Sociālistu sarunu delegācijas vadītāja Johanna Rolāna jau paziņojusi, ka LFI līderim – kreiso ekstrēmistu veterānam Žanam Likam Melanšonsam – premjera amatu neredzēt.

Sarunā ar sabiedriskās televīzijas kanālu "France 2" Rolāna pieļāvusi, ka kreiso alianse varētu sadarboties ar Makrona pārstāvēto centristu kreiso spārnu.

Tikmēr LFI pārstāve Matilde Pano paziņojusi, ka kreiso savu kandidātu nosauks līdz nedēļas beigām.

Savukārt Makrona nometne izrāda gatavību sadarboties ar sociālistiem un tradicionālajiem konservatīvajiem - republikāņiem.

Neviens no trim blokiem nevar iegūt varu viens pats, atzinis Stefans Sežurnē, kas pārstāv Makrona dibināto centrisko partiju "Renesanse".

Tomēr laikrakstā "Le Monde" publicētajā komentārā viņš norādījis, ka centristi ir gatavi runāt vienīgi ar tām partijām, kas atbalsta gan Eiropas Savienību (ES), gan Ukrainu, kā arī apņemas uzturēt uzņēmējdarbībai draudzīgo politiku.

Šie priekšnoteikumi automātiski no sarunām izslēdz LFI un tās skandalozo līderi Melanšonsamu, piebildis Sežurnē.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem LFI ieguvusi nedaudz vairāk nekā 180 no 577 deputātu vietām, taču kreisajiem kopumā ir 193 mandāti. Makrona pārstāvētā centristu alianse izcīnījusi 164 vietas, bet RN – 143.

Lai gan RN guvusi mazākus panākumus nekā partijai solīja aptaujas, tā ievērojami nostiprinājusi savas pozīcijas. Makrona pirmās prezidentūras laikā nacionālisti spēja izcīnīt tikai astoņas deputātu vietas, bet iepriekšējās vēlēšanās, kas notika tikai pirms diviem gadiem, RN ieguva 89 vietas Nacionālajā sapulcē.

Neskatoties uz to zaļie un LFI otrdien aicinājuši neļaut RN pārstāvjiem ieņemt kādu no nozīmīgākajiem amatiem parlamentā.

Reaģējot uz to, RN pārstāvis Tomā Menažē norādījis, ka partija šobrīd pārstāv desmit miljonus francūžu un ka mēģinājumi to izolēt ir antidemokrātiski.

Nacionālās sapulces jaunā sasaukuma pirmā sēde gaidāma 18. jūlijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!