Nopietnas bažas par eiroskeptiķu uznācienu tika apjaustas pēc Nīderlandes politiķa Gērta Vildersa un Francijas labējās "Nacionālās frontes" (FN) līderes Marinas Lepēnas vienošanos par spēku apvienošanu EP vēlēšanās, kas plānotas 2014.gada maijā.
Abi politiķi paziņojuši par plāniem EP izveidot partiju grupu, kurā ietilptu Francijas "Nacionālā fronte", Nīderlandes "Brīvības partija", Austrijas "Brīvības partija", Beļģijas "Flāmu intereses", Zviedrijas "Demokrātu partija" un Itālijas "Ziemeļu līgas" partija.
Lai EP varētu izveidot partiju grupu, tajā jāspēj nodrošināt dalību vismaz 25 deputātiem no septiņām dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Analītiķi prognozē, ka šīs vietas, lielākoties pasakoties vēlēšanu rezultātiem Francijā, partiju grupai varētu izdoties arī iegūt. Dažādās prognozēs eiroskeptiķiem prognoze pat līdz 90 vietām no EP 751 parlamenta pieejamajiem tautas pārstāvju krēsliem.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis uzmanīties no populisma, kas piemeklējot Eiropu laikā, kad tā cenšas atbrīvoties no ekonomikas krīzes.
"Mums jābūt drosmīgiem, lai cīnītos pret šiem ļoti negatīvajiem spēkiem," Barrozu sacījis intervijā aģentūrai AFP.
Bijušais Portugāles valdības līderis norādīja, ka esot svarīgi sabiedrībai izskaidrot, ka Eiropas Savienība nav problēmu iemesls, bet gan daļa no risinājuma.
Šobrīd EP esošā galēji labējā partiju grupa - EFD - sastāv no 32 dažādiem deputātiem. Šajā partiju grupā šobrīd atrodas arī "Itālijas "Ziemeļu līga", kas šobrīd sliecas pievienoties Lepēnas un Vildersa formētajiem spēkiem.
Šobrīd spekulāciju līmenī pastāv arī versijas par abu politisko grupu apvienošanos.
"Euractiv" žurnālisti gan lēš, ka, pat ja eiroskeptiķiem izdosies noformēt jaunu partijas grupu, tās ietekmē būs margināla, ņemot vērā šauru kompetenču un interešu sfēru, uz kuru šis politiskais spēks raugās.
Lepēna un Vilders iepriekš izteikušies, ka jaunās politiskās grupas prioritātes būtu imigrācijas ierobežošana, kā arī konservatīva nostāja pret Turcijas pievienošanos ES.
Uzziņa:
Parlamentā ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās piederības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros. No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti Parlamentā veido 7 politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa un Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, skaidro.
Latvijas nacionāļi - "Tēvzemei un Brīvībai LNNK" - pārstāv EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) partiju grupu. ECR grupa šobrīd apvieno 56 deputātus no 9 valstīm, un tā ir ceturtā lielākā EP partiju grupa.
Eiropas Parlaments ir viena no galvenajām Eiropas Savienības likumdošanas institūcijām. Tā ir vienīgā tieši vēlētā ES iestāde. Tās galvenā mītne atrodas Francijas pilsētā Strasbūrā. Eiropas Parlaments un ES Padome veido augstāko ES likumdošanas orgānu. Galvenie Palamenta uzdevumi ir apspriest un pieņemt ES tiesību aktus, pārbaudīt citu ES iestāžu darbu, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti demokrātijas principi, kā arī apspriest un pieņemt ES budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
