74% aptaujāto iebilst pret šo ideju, bet to atbalsta 18%, liecina pētījums, kuru pēc žurnāla "Internationale Politik" pasūtījuma veicis pētījumu centrs "Forsa".
Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija bijušas to valstu vidū, kas visaktīvāk pieprasījušas Krievijai Krimas okupācijas dēļ noteikt bargas sankcijas un paudušas bažas par savām robežām.
Tās paļaujas uz Rietumu militārās alianses atbalstu un ir aicinājušas pastiprināt NATO klātbūtni, kā arī paudušas vēlmi, lai tā būtu pastāvīga.
Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivass intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" pagājušajā nedēļā sacīja, ka Rietumu sabiedrotajiem ir "jāatver acis" saistībā ar šiem draudiem.
Krievija ir svarīgs Vācijas tirdzniecības partneris, turklāt Vācija no Krievijas saņem vairāk nekā trešo daļu gāzes. Šīs attiecības Vācijas kanclerei Angelai Merkelei savā reakcijā liek būt apdomīgai.
Kā liecina pēc žurnāla "Stern" pasūtījuma veiktās "Forsa" aptaujas dati, vāciešiem ir nepatika pret ideju par karaspēka iesaistīšanos operācijās ārvalstīs. 71% aptaujāto iebilduši pret Vācijas karaspēka nosūtīšanu uz ārzemēm, arī tad, ja diplomātiskie pasākumi un sankcijas cietušas neveiksmi.
NATO ir trīskāršojusi Baltijas valstīs bāzēto iznīcinātāju skaitu, bet ASV Gaisa spēku ģenerālis Filips Brīdlovs pagājušajā mēnesī sacīja, ka NATO apsvērs iespēju par pastāvīgu karaspēka izvietošanu Austrumeiropā.
Tomēr daži NATO sabiedrotie norāda, ka pastāvīga liela karavīru skaita izvietošana bijušajās padomju bloka valstīs būtu pārāk dārga, militāri tā nav nepieciešama, turklāt tas nevajadzīgi provocētu Krieviju.
Polija vēlas, lai NATO bāze būtu izvietota tās teritorijā, tomēr Maskava norāda, ka tādējādi tiktu pārkāpta Krievijas un NATO 1997.gada vienošanās.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
