''Par'' EP nostājas projektu balsoja 410 deputātu, bet ''pret'' – 192.
Saskaņā ar EP nostājas projektu, par kuru otrdien balsoja deputāti, ES valstis, kas izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiks 2021. gada marta pēdējā svētdienā, savukārt tās, kas izlems palikt ziemas laikā, pēdējo reizi rādītājus grozīs 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. EP deputāti vēlas, lai ES valstis savstarpēji saskaņotu savu izvēli, līdz ar to nodrošinot, ka netiek traucēta ES vienotā tirgus darbība.
Par direktīvas galīgo redakciju deputātiem būs jāvienojas ar dalībvalstu pārstāvjiem.
Par pulksteņa rādītāju ikgadējo grozīšanu Eiropā sāka diskutēt pagājušajā gadā, kad Eiropas Komisija (EK) aptaujāja ES iedzīvotājus, lai noskaidrotu viņu viedokli par pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Aptauja atklāja, ka lielākā daļa iedzīvotāju – 84% – vēlētos ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ atcelšanu.
Pēc aptaujas, pērnā gada septembrī, EK dalībvalstīm prezentēja direktīvas projektu, kas paredzēja sezonālo laika maiņu atcelšanu ES no 2019. gada. Tiesa, tā kā gaismu tuneļa galā tik ātri kā cerēts saredzēt neizdevās, pašlaik par sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņu tiek saukts 2021. gads.
Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka Ekonomikas ministrija (EM) pēc EK direktīvas projekta analīzes sagatavoja Latvijas nacionālo pozīciju par sezonālās laika maiņas atcelšanu, kas 19. februārī akceptēta Ministru kabineta (MK) sēdē.
Valdība lēma, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas. Pēc jaunās direktīvas pieņemšanas Latvija pārietu uz vasaras laiku (GMT+3), lai tajā paliktu pastāvīgi.
Tā kā šogad kārtība vēl nemainās, Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.
Kā skaidro EP Izpētes dienests, pulksteņa rādītāju grozīšana ļauj labāk izmantot diennakts gaišās stundas. Proti, pavasarī pagriežot rādītājus stundu uz priekšu, saulriets pienāk stundu vēlāk – tātad iegūstam vienu stundu gaismas vairāk.
Pāreja uz vasaras laiku pirmo reizi tika ieviesta Pirmā pasaules kara laikā Vācijā un Francijā, lai taupītu enerģiju, skaidro EP Izpētes dienests. Pēc kara laikrāžu grozīšana tika pārtraukta līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad to atkal sāka darīt virkne Eiropas valstu.
Dienas gaismas ilgumu diennaktī ietekmē valsts attālums no ekvatora. Tieši attāluma no ekvatora dēļ, piemēram, Somijas galvaspilsētā Helsinkos, kas atrodas visai tālu uz ziemeļiem, ziemas saulgriežos diennakts gaišais laiks ilgst mazāk nekā sešas stundas, bet vasaras saulgriežos gaišas ir 19 stundas diennaktī. Valstīs, kas atrodas tuvāk ekvatoram, piemēram, Grieķijā, diennakts gaišo un tumšo stundu skaits visu gadu ir krietni līdzīgāks. Saskaņā ar EP Izpētes dienesta datiem ziemas saulgriežos Atēnas diennakts gaišais laiks ilgst 9,5 stundas, bet vasaras saulgriežos – 15 stundas.
ES nav vienīgais reģions pasaulē, kur ik gadu notiek pāreja uz vasaras laiku, to dara arī Ziemeļamerikā un Okeānijā, informē EP izpētes dienests. Kopumā pasaulē ir ap 60 valstu, kas ik gadu groza pulksteņa rādītājus.
Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!
Sīkāk par projektu šeit.
Aizpildi anketu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
