Foto: EPA/Scanpix/LETA

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt breksita vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt "Brexit", un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt "Brexit", un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Džonsons paudis pārliecību, ka trešās parlamenta vēlēšanas četru ar pusi gadu laikā ir vienīgais veids, kā pārvarēt "Brexit"strupceļu.

Pēc tam, kad Džonsons panāca "Brexit"atlikšanu uz trim mēnešiem līdz 31. janvārim, opozīcijas partijas atbalstīja viņa aicinājumu rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Džonsons solīja balsojumu par "Brexit"vienošanos parlamentā rīkot līdz 25. decembrim, ja viņa konservatīvie iegūs varu pēc vēlēšanām.

Lielu daļu manifesta aizņem "Brexit"vienošanās, par kuru Džonsons oktobrī vienojās ar Briseli. Viņš apgalvo, ka vienošanās ir gatava, vienīgi nepieciešams parlamenta atbalsts.

Džonsons uzstāj, ka vienošanās ļaus Lielbritānijai atgūt kontroli pār saviem likumiem, valūtas un imigrācijas politiku.

Savukārt Džonsona galvenais konkurents - leiboristu līderis Džeremijs Korbins - vēlas jaunu, maigāku "Brexit" vienošanos, par kuru ar Briseli varētu vienoties trīs mēnešu laikā un tad līdz jūnija beigām rīkot referendumu. Korbins solījis procesā saglabāt neitralitāti.

Konservatīvā partija sola nepalielināt trīs galvenos nodokļus - ienākuma nodokli, pārdošanas nodokli un nacionālās apdrošināšanas iemaksas valsts pabalstiem.

Citi svētdien publiskotie pasākumi paredz lielāku finansējumu bērnu kopšanas balstiem, enerģijas efektivitātes pasākumiem, kā arī kvalifikācijas saglabāšanai un ceļu stāvokļa uzlabošanai.

Tāpat Džonsons sola izbeigt vairākus gadus ilgušos taupības pasākumus un ieplūdināt miljardiem eiro vērtas summas sabiedriskajos pakalpojumos.

Viņš solījis uzlabot drošību ielās, policistu skaitu palielinot par 20 000.

Tāpat konservatīvo līderis solījis Nacionālā veselības dienesta (NHS) budžetu līdz 2022.-2023. gadam solījis palielināt par 33,9 miljardiem mārciņu (39,5 miljardiem eiro), desmit gadu laikā modernizēt 20 slimnīcas un 40 slimnīcas pārbūvēt.

Anglijas publisko skolu finansējumu trīs gadu laikā toriji sola palielināt par 7,1 miljardu mārciņu.

Imigrācijas jautājumos Džonsons vēlas izbeigt brīvu ES pilsoņu pārvietošanos un ieviest Austrālijai līdzīgu sistēmu, kad potenciālajiem iebraucējiem ir jāsaņem noteikts punktu skaits vīzas saņemšanai. Lielā imigrācija no Austrumeiropas bija viens no galvenajiem jautājumiem "Brexit" referendumā 2016. gada vasarā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka toriji varētu iegūt 42% balsu, leiboristi - 29%, bet pret breksitu noskaņotie liberāldemokrāti - 15%, savukārt ""Brexit"partija" - 6% un zaļie - 3%.

Tomēr analītiķi atgādina, ka pārliecinošais Konservatīvās partijas pārākums var ātri sarukt, atgādinot, ka arī atbalsts Terēzai Mejai pēc 2017. gada vēlēšanām kritās strauji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!