Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirmdien islāmistu grupējums "Taliban" paziņoja, ka ir pārņēmis savā kontrolē pēdējo līdz šim nepakļauto Afganistānas reģionu – pretestības centru Pandžšīras ieleju. Pretošanās kustība tikmēr apgalvoja, ka cīņa turpināsies un aicināja afgāņus uz sacelšanos. Informācija par ielejā notiekošo ir skopa, līdz ar to pilnīgu ainu iegūt ir sarežģīti.

Kopš 15. augustā "Taliban" kaujinieki iegāja galvaspilsētā Kabulā, Pandžšīras ieleja, kas reizē ir tāda paša nosaukuma province uz ziemeļaustrumiem no Kabulas, kļuva par pēdējo pretestības salu. Te patvērās tūkstošiem Afganistānas armijas karavīru un pretošanās kustību jeb Nacionālo pretošanās fronti (NPF) veidoja kritušās valdības viceprezidents Amrullahs Salehs, kā arī vietējais cilšu līderis Ahmeds Masuds ar sev lojāliem karotājiem.

"Taliban" spēki pilnībā ielenca provinci, bet sākotnēji pauda gatavību panākt risinājumu sarunu ceļā. Vērotāji sprieda, ka ilgstoša nopietna pretestība bez ārējas apgādes un atbalsta provincē ir maz iespējama. Pēc tam, kad pēdējie ASV karavīri pameta Kabulu, sāka pienākt ziņas par miera sarunu izgāšanos un sīvām cīņām Pandžšīras provincē.

Pirmdien "Taliban" pacēla savu karogu provinces centrā, pasludinot pilnīgu uzvaru. Savukārt pretestības pārstāvji solīja turpināt cīņu un apgalvoja, ka joprojām atrodas stratēģiskās pozīcijās.

Pretestības līderis Masuds pārmeta starptautiskajai sabiedrībai "Taliban" leģitimizēšanu un aicināja visu tautu sacelties pret talibu varu. "Lai kur jūs būtu, iekšā vai ārpusē, es aicinu sākt nacionālu sacelšanos par cieņu, brīvību un labklājību mūsu zemē," Masuds teica sociālajos medijos izplatītā audioierakstā. Pēc šī aicinājuma otrdien Kabulā sākās protesti.

Viņa atrašanās vieta nav zināma, bet "Twitter" viņš ierakstīja, ka ir drošībā. Savukārt Salehs, kā to apgalvoja talibi, esot aizbēdzis uz Tadžikistānu. Nekas vairāk par viņa atrašanās vietu nav zināms.

Informācijas disbalanss "Taliban" labā

Par kaujām un notiekošo Pandžšīras ielejā informācija ir visai skopa, grūti pārbaudāma un pārsvarā vienpusēja.

NPF iespējas izplatīt informāciju un sakarus savā starpā apgrūtina apstāklis, ka "Taliban" provincei pirms iebrukuma ir atslēguši telefonu un interneta sakarus. Sazināties ar savām ģimenēm grūtības ir arī ārpus ielejas esošajiem pandžšīriešiem, raksta "Al Jazeera".

"Pašlaik Pandžšīra ir kā melna kaste, kādam ir jāiet un tā jāatver, lai saprastu, kas tur notiek," medijam komentē Vācijas attīstības aģentūras GIZ politikas eksperts Zalmai Nišats. Tomēr talibi ir maksimāli apgrūtinājuši iespēju žurnālistiem un aktīvistiem iegūt precīzu informāciju.

"Ceļs caur Parvānas provinci ir slēgts, neviens netiek cauri," viņš atzīmē un papildina, ka pastāv iespēja doties uz ieleju pa daudz garākā un sarežģītākā ceļā caur kalniem no Kāpīsas provinces puses.

Savukārt pārtrauktie sakari ir auglīga vide nepatiesiem stāstiem un propagandai, uzskata Londonas SOAS Universitātes pētnieks Kavehs Kerami. Viņš min piemēru par kādu sociālajos tīklos klejojošu video no kaujām provincē, kas patiesībā izrādījies filmēts 2019. gadā Jemenā.

Savukārt informācijas vakuums izraisa paniku un dusmas, cilvēkiem nespējot pārliecināties par dažādu baumu vai ziņu par masu slepkavībām patiesumu, spriež Kerami. Pagaidām informācijas ir par maz, lai varētu droši spriest par notiekošo.

Iedzīvotāji bēg kalnos

Kāds Pandžšīras iedzīvotājs, ar kuru medijam izdevās sazināties, stāsta, ka ielejā pietrūkst pārtikas un citu pamata preču, kopš talibi bloķēja ceļu no Kabulas.

"To ēdienu, kas cilvēkiem ir mājās, viņi ēd jau nedēļām. Visi veikali un tirgi ir tukši," viņš stāsta. Tāpat nepieciešamo lietu trūkst medicīnas iestādēm. "Manā ģimenē ir slimnieki un man nav iespējas palīdzēt," viņš teic.

"Taliban" paziņojumi par uzvaru Pandžšīrā lielā mērā balstās faktā, ka iedzīvotāji no ielejas centra aizbēguši tālāk kalnos, medijam skaidro pētnieks Kerami. Šādos apstākļos grupējuma paziņojumi ir vairāk politiski, nevis realitāti atspoguļojuši, viņš spriež.

"Ir problemātiski reducēt "kontroli" pār visu provinci uz dažām valdības ēkām, policijas iecirkni un rajonu centriem, kad vairums cilvēku bailēs no "Taliban" pārcēlušies augstāk," analizē pētnieks.

"Al Jazeera" intervētais avots provincē stāsta, ka talibi pret iedzīvotājiem izturas dažādi. Daļa izturas labi un iedrošina atgriezties pie normālas dzīves, bet ir arī cits kontingents, kas pārmeklē mājas, paņemot labākas mantas un aizskarot cilvēkus.

Talibi savā preses konferencē apgalvoja, ka visas jaunās provinces amatpersonas būs no vietējo iedzīvotāju vidus.

Vienlaikus nepārbaudāmi ziņojumi no ielejas brīdina par izrēķināšanos un slaktiņiem. Cilvēki baidās no "Taliban", zinot, ka deviņdesmitajos gados grupējums pastrādāja masveida nogalināšanas Bāmijānas un Balhas provincēs, raksta "Al Jazeera".

NPF iepriekš savos paziņojumos apgalvoja, ka starp talibu uzbrucējiem ir daudz svešinieku, tostarp pakistānieši. Pakistāna jau ilgstoši tiek uzskatīta par galveno "Taliban" atbalstītāju, lai gan valdība to kategoriski noliedz.

"Taliban" kaujinieki Kabulā iegāja 15. augustā, kad no valsts aizbēga prezidents Ašrafs Gani. Kabulas krišana kaujinieku rokās sekoja virknei Afganistānas nozīmīgo pilsētu nonākšanai "Taliban" kontrolē nedēļas laikā. Kaujinieki strauji panākumus sāka gūt jau līdz ar ASV paziņojumu par savu spēku izvešanu līdz augusta beigām. Tomēr tik strauju Kabulas krišanu nebija prognozējuši arī ASV izlūkdienesti.

Pēc "Taliban" ienākšanas Kabulā tūkstošiem cilvēku devās uz ASV spēku aizsargāto Kabulas lidostu, kur sākās vērienīga ārvalstu pilsoņu, diplomātu un apdraudētu afgāņu evakuācijas operācija. Evakuācija un 20 gadus ilgusī militārā operācija Afganistānā noslēdzās naktī uz 31. augustu, kad no lidostas pacēlās pēdējā ASV lidmašīna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!