Foto: TASS/Scanpix/LETA

Lai gan finansiālā ziņā Baltkrievijas faktiskais pārvaldnieks Aleksandrs Lukašenko ir atkarīgs no Krievijas labvēlības, "diktatoru tandēmā" tieši Lukašenko ir "vecākais brālis", no kura mācās Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, intervijā "Delfi" skaidroja Krievijas opozicionārs Vladimirs Kara-Murza.

Vērojot situāciju Baltkrievijā, kur pēc 2020. gada augusta falsificētajām prezidenta vēlēšanām sākās masu protesti pret Aleksandra Lukašenko palikšanu amatā un tiem sekojoša brutāla opozīcijas kustības apspiešana, bieži tiek uzsvērta Krievijas atslēgas loma. Daļa vērotāju uzskata, ka tieši no Kremļa ir atkarīgs, vai Lukašenko izdosies noturēties pie varas.

Šo saikni starp Minsku un Maskavu ilustrē kopš protestu sākuma regulārās Lukašenko un Putina divpusējās tikšanās. Eksperti pieļauj, ka Kremlis izmanto šo situāciju, lai piespiestu Minsku piekrist ciešākai Baltkrievijas integrācijai ar Krieviju.

Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis Franaks Vjačorka Putina un Lukašenko biežās tikšanās uzskata par Lukašenko mēģinājumu saglabāt pozīcijas savu lojālistu acīs. To, kā arī par prognozēm, ka mākslīgi izraisītā migrācijas krīze uz kaimiņvalstīm var atspēlēties pašam Lukašenko, var lasīt intervijā šeit.

Savukārt Kara-Murza intervijā portālam "Delfi" jau skaidroja, ka notikumi Baltkrievijā pamatīgi izbiedēja Putinu. "Kad Putins ieraudzīja protestus Baltkrievijā, viņš nobijās ne jau par Lukašenko, bet par sevi. Tas viņam bija ļoti nepatīkams precedents. Viņš šajos masu protestos Baltkrievijā ieraudzīja sevis paša nākotni 2024. gadā Krievijā," teica politiķis. Minēto interviju var lasīt šeit.

Pats Lukašenko Kremļa saimnieku Putinu ir raksturojis kā savu "vecāko brāli". Jautāju arī Kara-Murzam, kurš kuram ir lielāks skolotājs, un, viņaprāt, "vecākais brālis" ir otrs.

"Te drīzāk Putins ir māceklis. Padomju laikā bija tāds apzīmējums "vecākais brālis" – un bija "jaunākie brāļi", republikas. Tagad drīzāk ir otrādi, šajā divu pēdējo Eiropas diktatoru tandēmā Lukašenko ir vecākais brālis," uzskata politiķis.

Viņš atgādina, ka, pirmkārt, Lukašenko pie varas ir gandrīz sešus gadus ilgāk par Putinu un savas varas konsolidēšanu sāka uzreiz: "Slēgt neatkarīgos masu informācijas līdzekļus, falsificēt vēlēšanas, padzīt opozīciju no parlamenta, iesēdināt oponentus, nogalināt oponentus – to visu Lukašenko darīja jau deviņdesmitajos gados."

Kad Krievijā 2000. gadā pie varas nāca Putins, viņš ar vērienu ķērās klāt tām pašām lietām attiecībā uz medijiem, oponentiem, vēlēšanām, parlamentu, valsts institūcijām un tā tālāk.

"Boriss Ņemcovs šo procesu nosauca par Krievijas lukašizāciju, jo Putins to dara kā pēc trafareta. Šis process ir teju pabeigts, ir radīta tāda pati pilnvērtīga diktatūra kā Baltkrievijā, kas varas pretiniekus nogalina, iesēdina, kad var nonākt uz vairākiem gadiem cietumā par ierakstiem sociālajos tīklos. Šajā ziņā šīs divas pēdējās Eiropas diktatūras viena no otras mācās, viena otru atbalsta, viena no otras ir atkarīgas. Skaidrs, ka finansiālā ziņā Lukašenko atkarīgs no Putina, nevis otrādi, bet politiskā modeļa ziņā drīzāk Putins ir skolnieks un Lukašenko – skolotājs," uzskata Kara-Murza.

Viņaprāt, šīs pēdējās divas Eiropas diktatūras no politiskās skatuves aizies abas kopā: "Putins Lukašenko, protams, atbalstīs līdz galam, viņam tas ir pēdējais atlikušais domino kauliņš Kremļa realitātē. Ja Baltkrievijas sabiedrībai izdosies gāzt diktatoru Lukašenko, tad Putins būs nākamais, tas ir skaidrs, to visi saprot."

Opozicionārs papildina, ka Krievijas lukašizācija var izpausties arī sīkās detaļās un Putins Lukašenko piemēram sekojis arī pēc "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā, vien ar nelielu atšķirību.

Dažas dienas pēc Minskas notikumiem Sanktpēterburgā no poļu lidsabiedrības gaisa kuģa klāja drošības dienesti izsēdināja un arestēja opozīcijas politiķi Andreju Pivovarovu, uzsver Kara-Murza. Tagad viņam draud seši gadi cietumā par "Facebook" ierakstiem. Pivovarovs no partijas "Jabloko" arī bija vienīgais politieslodzītais kandidāts septembrī notikušajās Valsts domes vēlēšanās, kas savu kampaņu vadīja no ieslodzījuma.

Politiķis grasījās doties uz Varšavu un jau atradās lidmašīnā. Kad lidaparāts uzbrauca uz pacelšanās skrejceļa, to pēkšņi bloķēja trīs Federālā drošības dienesta (FDD) automašīnas – drošībnieki iekāpa lidmašīnā un uzlika Pivovarovam rokudzelžus, stāsta Kara-Murza, akcentējot, ka kompānijas LOT lidmašīna pēc starptautiskajiem likumiem tobrīd bija Polijas teritorija.

"Daudzi pievērsa uzmanību, ka varēja taču arestēt mājās vai lidostā, muitā. Nē, sagaidīja, kamēr iekāpa ES valstij piederošā lidmašīnā, un tikai tad arestēja. Atšķirība tikai tāda, ka nenosēdināja kā Lukašenko. Lūk, tā pati Krievijas lukašizācija, par ko runāja Ņemcovs, – parādās pat tādās detaļās. Un pat šajā gadījumā Putins kā piemēru izvēlas Lukašenko," uzskata opozicionārs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!