Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 21. decembrī vadīja Krievijas aizsardzības ministrijas tikšanos Maskavā un nāca klajā ar būtiskiem paziņojumiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krievijas bruņoto spēku stratēģisko virzību, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).
Kremlis pastiprināja dezinformācijas izplatīšanu, apsūdzot NATO "militāru draudu radīšanā" Krievijai. Lai gan iepriekš Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija norādījuši, ka Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO "neko daudz nemainīs", Šoigu 21.decembrī apgalvoja, ka uz šo valstu pievienošanos aliansei Krievijai "atbilstoši jāreaģē".
Šoigu publiski prezentēja virkni ierosināto Krievijas aizsardzības politikas izmaiņu, lai ievērojami palielinātu Krievijas bruņoto spēku izmērus. Aizsardzības ministrs ierosināja atjaunot Maskavas un Ļeņingradas militāros rajonus, veidot jaunu armijas korpusu un 17 jaunas divīzijas. Papildus tam, Šoigu izteica ideju izveidot jaunu armijas korpusu Karēlijā, divas jaunas aviācijas uzbrukumu nodaļas un trīs jaunas armijas nodaļas okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalā. Viņš ierosināja palielināt Krievijas bruņotos spēkus, pakāpeniski palielinot iesaukšanas vecumu dienestā no 18 līdz 21 gadam un paaugstinot iesaukto vecuma ierobežojumu no 27 līdz 30 gadiem. Šoigu gan nenorādīja konkrētu grafiku šo plānu īstenošanai.
Domnīca gan norāda, ka Kremlis, visticamāk, neveidos tik lielu konvencionālo spēku laika posmā, kas būtu būtisks Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Krievijas ekonomika ir recesijā, un tās resursi ir ievērojami samazinājušies. Tiek ziņots arī, ka Krievija mobilizē Baltkrievijas pasniedzējus, lai apmācītu mobilizētos spēkus, iespējams, tāpēc, ka karā cietušie un kritušie ir mazinājuši Krievijas virsnieku korpusa spējas, raksta ISW.
Aizsardzības ministra pārspīlētie priekšlikumi varētu būt paredzēti, lai apstādinātu militāro apskatnieku kopienu raidīto kritiku pret Kremli. Apskatnieki līdz šim ir kritizējuši Maskavu par to, ka karš nav vadīts pietiekami nopietni un nav veikti pasākumi, kas nepieciešami, lai uzvarētu karā.
Šoigu "rekomendācijas", ar kurām viņš noteikti Putinu iepazīstināja arī privāti kopā ar prezidenta izteikto apņemšanos Krievijas bruņotajiem spēkiem nodrošināt visu nepieciešamo un virkne citu rādītāju liek domāt, ka Putins, iespējams, jau ir nolēmis atjaunot būtisku Krievijas konvencionālu militāro apdraudējumu Eiropai, kad šis karš beigsies, skaidro ISW.
Putins un Šoigu demonstrēja, ka Krievija nav ieinteresēta ne savu kara centienu, ne savu kara mērķu samazināšanā, neskatoties uz izmaksām, ko kara turpināšana prasa Krievijas sabiedrībai. Kremļa vadītājs atkārtoti uzsvēra, ka Krievija nodrošinās visu Krievijas teritoriju, tostarp nelikumīgi okupēto teritoriju Ukrainā, "drošību".
Putins un Šoigu vairākkārt noraidīja ideju par Ukrainas suverenitāti un uzsvēra Krievijas nepieciešamību saglabāt Ukrainu Kremļa ietekmes sfērā un sakaut Ukrainas "nacistisko" režīmu. Abu amatpersonu komentāri vēl vairāk ilustrē to, ka Kremlis saglabā maksimālistiskus mērķus karam Ukrainā, kas ietver: nelikumīgi anektēto teritoriju atzīšanu, Ukrainas valdības režīma maiņu, aizbildinoties ar "denacifikāciju", Ukrainas politiskā un sociālā rakursa kontroli, un Krievijas vēlamo "drošības garantiju" piešķiršanu Rietumiem.
Putina 24. februāra mērķu atkārtošana norāda uz to, ka Kremlis nolemj pieņemt kara izmaksas un censties turpināt ceļu uz uzvaru. Kremlim būs jāturpina pieprasīt un attaisnot liela apjoma savas tautas upuru skaitu, lai īstenotu šos nereālos mērķus.
Šoigu jau mēģināja attaisnot mobilizācijas radītās izmaksas, atzīstot, ka mobilizācija ir "nopietns pārbaudījums" Krievijas sabiedrībai, kas nepieciešams, lai aizstāvētu jauniegūtās teritorijas Ukrainā. ASV domnīca skaidro, ka Kremlis, visticamāk, turpinās uzsvērt un atkārtot savus mērķus, jo tas turpina pieprasīt atbalstu kara centieniem, piespiežot Krievijas tautu turpināt pieņemt smagus zaudējumus, ar kuriem Maskava sastopas Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
