Foto: AFP/Scanpix/LETA

Rumānijā šobrīd ir izvietoti ASV 101.gaisa desanta divīzijas karavīri. Tā ir pirmā reize, kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropā tiek izvietota šī divīzija. Ar savu klātbūtni NATO dalībvalsts karavīri Rumānijā tagad ir tuvāk karam Ukrainā nekā jebkura cita ASV armijas vienība, informē laikraksts "The Seattle Times".

"Tas ir reģionāls konflikts, taču tam ir globāla ietekme," decembra vidū notikušajā intervijā gaisa bāzē pie Melnās jūras, sacīja ASV armijas štāba priekšnieks ģenerālis Džeimss Č. Makonvils.

Karaspēka izvietošana Rumānijā ir domāta kā brīdinājums Maskavai, kas ir daļa no ASV prezidenta Džo Baidena solījuma aizstāvēt NATO teritorijas "katru centimetru". Tomēr kopīgu mācību rīkošana ir arī veids, kā nodrošināt, ka sabiedrotie Eiropas dienvidaustrumos ir gatavi noturēt savas pozīcijas.

Nav skaidrs, kāds būs ASV ilgtermiņa ieguldījums un cik ilgstoša būs šī klātbūtne Rumānijas gaisa bāzē. Pentagons drīzumā lems, vai saglabāt tur savu karaspēka un augstāko komandieru skaitu.

Daži Kongresā ir piesardzīgi par izmaksām, kas saistītas ar Ukrainas ilgstošo atbalsta pieprasījumu apmierināšanu, piemēram, republikānis Kevins Makartijs oktobrī lika noprast, ka viņa partija varētu nevēlēties Ukrainai rakstīt "tukšu čeku", raksta "The Seattle Times".

Bet spēcīgas klātbūtnes saglabāšanas atbalstītāji Austrumeiropā norādīja uz Krievijas iebrukumu Ukrainā kā pierādījumu tam, ka ASV un tās NATO sabiedrotie nav darījuši pietiekami, lai aizvadītajā ziemā atturētu Maskavu.

Savukārt pēc atgriešanās no īsa brauciena uz Ukrainu decembra sākumā medija "The New York Times" reportieriem, ASV kongresmenis Sets Moltons sacīja, ka "šī ir viena no svarīgākajām mācībām, kas mums jāpaņem no Ukrainas. Apskatot otru scenāriju, kas varētu attīstīties līdzīgi kā Ukraina - tā ir Ķīna un Taivāna. Mums ir jānodrošina, lai tur atturēšana būtu veiksmīga."

Militārie plānotāji atbalstīja šo stratēģiju, atzīmējot, ka 101. gaisa desanta divīzija Rumānijas piekrastes aizsardzības apmācībās izmanto arī Melno jūru, kas ir noderīga prasme, ja Ķīna kļūtu agresīvāka un iebruktu Taivānā.

Divīzijai tika dots rīkojums Rumānijā izvietot aptuveni 4000 karavīru tikai dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma. Vasaras gaitā vienības ieradās gaisa bāzē, netālu no Rumānijas piekrastes pilsētas Konstantas. Bāze iepriekš kalpoja par apmācību vietu NATO karaspēkam, tostarp vairākiem simtiem ASV karavīru, un plašāk dažādu militārpersonu vidū bija pazīstama kā stacija ar neliela haosa zāli ASV spēkiem, kas dodas uz Afganistānu un no tās, skaidro laikraksts "The Seattle Times".

Papildus karaspēkam Rumānijā divīzijas komandieris nosūtījis arī mazākas karavīru brigādes, trenēties kopā ar NATO sabiedrotajiem Bulgārijā, Vācijā, Ungārijā un Slovākijā. Vienība lepojas ar to, ka ir vistuvākā cīņai, taču tā nav lielākā. Amatpersonas sacīja, ka aptuveni 12 000 armijas 1. kājnieku divīzijai piesaistīto karavīru, kas ieradušies pēc iebrukuma, galvenokārt bāzēti Polijas rietumos un Baltijā.

Rumānijas sauszemes spēku virspavēlnieks Julians Berdila, kurš atzinīgi novērtējis Vašingtonas lēmumu par spēku izvietošanu, norādīja, ka "mēs esam ļoti uzmanīgi lūkojušies uz to, ko dara Krievija, un kādas tam ir sekas. Mēs esam kopīgi izspēlējuši dažādus kara scenārijus un esam gatavi nepieciešamības gadījumā sinhronizēt plānus ar sabiedrotajiem". Ar šobrīd Rumānijā esošo ASV spēku skaitu pietiek "atturēšanai un aizsardzībai", norādīja Berdila, raksta laikraksts.

Izvietot komandierus un personālu tik tuvu robežai ar Ukrainu ir vairāk nekā simboliski, sacīja Vašingtonas pētniecības institūta drošības centra kara analītiķe Beka Vasere. Tas ļauj ātri pieņemt lēmumus par to, kur izvietot tūkstošiem karavīru un ieroču, ja Krievija vēlēsies uzsākt karu NATO teritorijā.

Savukārt komandierei majorei Vitālijai Sandersai, kura vada bataljonu Rumānijas gaisa bāzē, misija ir tikpat personiska, cik profesionāla.

Viņa piedzima Užgorodā, Ukrainas rietumos, un 12 gadu vecumā pārcēlās uz Indiānas ziemeļrietumiem, lai dzīvotu pie vecmāmiņas. Pēdējo reizi Ukrainā viņa bija 2005. gadā. Sandersa ASV armijā ir jau 21 gadu, dienējusi Afganistānā un Kuveitā, taču viņa nekad nav aizmirsusi draudus, ko Krievija radīja Ukrainai. "Vienkārši atrašanās šeit, tik tuvu mājām, liek cīnīties, un, cerams, izplata šo motivāciju un enerģiju arī citiem karavīriem, lai viņi zinātu, cik tas ir svarīgi, " sacīja Sandersa, citē "The Seattle Times".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!