Neprovocēt Ivanu vai dot vairāk ieroču? Skats no Berlīnes uz Maskavu

Vācu politiķa Matiasa Ercbergera vārdā nosauktā ēka atrodas pašā Berlīnes centrā, "Unter den Linden" ielā. No telpas ar samērā zemajiem griestiem paveras skats uz Brandenburgas vārtiem, blakus atrodas Krievijas vēstniecība. Tagad tā ir viena no Vācijas Bundestāga ēkām, bet pirms mūra krišanas te atradās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) Izglītības ministrija – šeit pieņemti lēmumi par politieslodzītajiem atņemto bērnu nodošanu adopcijai komunistu ģimenēm, atklāj deputāts Knuts Abrahams, norādot, ka tā bija ļoti ļauna prakse. Pasaulē daudzi kā absolūtu ļaunumu vērtē arī Krievijas asiņaino un neprovocēto karu pret Ukrainu, kuru pavada arī bērnu deportācijas. Lai gan Bundestāgā satiktie politiķi un amatpersonas pauž nedalītu atbalstu Ukrainai, cik vien ilgi tas nepieciešams, Krievija, visticamāk, nekur nepazudīs un ar to būs jārēķinās arī turpmāk, viņi atzīst.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un okupantu zvērības pagājušajā gadā kliedēja ilūzijas par Krieviju kā uzticamu un civilizētu partneri, liekot Vācijas politiķiem atzīt, ka bija kļūdījušies, un ķerties pie krasas politiskā kursa maiņas jeb "Zeitenwende", ko skaidrojām iepriekšējā rakstā. Vācija ir apņēmusies stiprināties militāri, atbalsta Ukrainu, tostarp ar ieročiem, bet jautājums ir: ko darīt tālāk, kā un vai veidot attiecības ar Krieviju?

"Vairāk nekā 100 gadus Eiropā ir šis jautājums – ko darīt ar Krieviju?" viesos atbraukušajiem Austrumeiropas žurnālistiem atgādina kāds bijušais augsta ranga valdošās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) funkcionārs un bijušais augsta ranga ierēdnis Eiropas Parlamentā, kurš gluži kā vairāki citi sastaptie politikas veidotāji, runā tikai anonīmi. Viņš norāda, ka nedrīkst Krievijai ļaut uzvarēt un Ukraina ir jāapbruņo, taču, lai kā arī karš beigtos, Krievija joprojām eksistēs: "Tas ir ļoti sarežģīts jautājums – ko darīt ar Krieviju." Turklāt Krievijai ir kodolieroči, kas tās nākotnes jautājumu padara vēl svarīgāku.

Joprojām "dižā kultūra"?

Bijusī augsta ranga SPD un Eiropas Parlamenta amatpersona piebilst, ka Krievija ir "valsts, kas pieder Eiropai, ar senām, dziļām saitēm un ietekmi uz Eiropu". "Visu dzīvi esmu cienījis Krievijas mākslu – Dostojevskis, Čaikovskis, Maskavas Lielais teātris..." viņš stāsta. "Mums jāatrod veids, kā nomainīt noziedznieku Kremlī. Tas nenotiks militāri. Man nav atbildes, kā, bet tas ir jādara. Dabūjot mūsu pusē Ukrainu, nav jāatstumj Krievija," uzskata politiķis.

Šādas atziņas par "dižo kultūru" izskan laikā, kad pasaule ir uzzinājusi par Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā, kas, kā raksta bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, ir sagrāvis daudzviet Eiropā valdošo pieņēmumu, ka kopā ar Krieviju esam "daļa no vienas kultūras".