Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Šī gada aprīlī vien karošanai Ukrainā okupantu rindās piesaistīti līdz 10 000 notiesāto, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Londona ziņo, ka kopš 2023. gada sākuma Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) ir pastiprinājusi shēmu, lai savervētu krievu ieslodzītos karam Ukrainā.

No 2022. gada vasaras ieslodzītie bija galvenais algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieku piesaistīšanas avots. Tomēr grupa, ļoti iespējams, zaudēja piekļuvi Krievijas ieslodzīto sistēmai 2023. gada februārī, kad saasinājās tās publiskais strīds ar AM, atgādina Lielbritānijas ministrija.

AM ieslodzīto vervēšanas kampaņa ir daļa no plašākiem, intensīviem Krievijas armijas centieniem palielināt savu karavīru skaitu, vienlaikus cenšoties izvairīties no jaunas obligātās mobilizācijas ieviešanas, kas būtu ļoti nepopulāra Krievijas sabiedrībā, noslēgumā raksta britu izlūki.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!