Tīmeklī publicēta fotogrāfijas, kurā redzami pēc Ukrainas raķešu trieciena Sevastopolē okupantu zemūdenei "Rostova pie Donas" nodarītie bojājumi.
Attēlus publicējusi arī atvērto avotu izmeklēšanas grupa "Conflict Intelligence Team" (CIT). Fotogrāfijas liecina, ka zemūdenei trāpījušas vismaz divas raķetes.
Viena no tām bojājusi zemūdens kuģa priekšgalu, kas jau iepriekš bija redzams satelīta attēlos. Otra trāpījuma vieta ir zemūdenes labajā bortā – to satelīta attēlos redzēt nevarēja.
CIT aptaujāts karaflotes analītiķis no Norvēģijas Tūrs Āre Iversen pēc fotogrāfijā redzamajiem bojājumiem secināja, ka abas raķetes caursitušas zemūdenes korpusu un radījušas iekšējus bojājumus. Domājams, ka cietuši ir akumulatori, torpēdu un dzīvojamais bloks, kā arī palīgtelpas tiem līdzās.
Par citām telpām nodarītajiem bojājumiem pēc šiem attēliem nevar spriest un tas atkarīgs no tā, vai starp nodalījumiem bijušas aizvērtas lūkas, viņš norāda.
Eksperts uzskata, ka ar šādiem bojājumiem zemūdene līdz kara beigām ierindā atgriezties nespēs. Teorētiski šo zemūdeni varētu remontēt, ja to nogādātu Sanktpēterburgā, atzīmē Iversens.
"Taču, visticamāk, tāda mēroga remonts nav rentabls un vienkāršāk ir uzbūvēt jaunu tādas pašas klases zemūdeni, jo šī projekta ražošana turpinās," skaidro CIT.
Vēstīts, ka naktī uz 13. septembri notika raķešu trieciens pa kuģu remontrūpnīcu okupētajā Sevastopolē. Uzbrukumā cieta liels desanta kuģis un zemūdene.
Tas bijis vēsturē pirmais gadījums, kad zemūdene iznīcināta ar spārnotajām raķetēm.
Ar lielu pārliecību var teikt, ka zemūdene "Rostova pie Donas" ir padarīta pilnīgi nelietojama. Par to liecina ne tikai ugunsgrēks, kas pēc uzbrukuma pārņēma sauso doku, bet arī fakts, ka triecienam, visticamāk, izmantotas "Storm Shadow" raķetes ar 450 kilogramus smagu kaujas galviņu.
Uzbrukumu un tā sekas aculiecinieki ir publicējuši sociālajos tīklos. Foto ar triecienā cietušo desanta kuģi "Minska" redzams zemāk.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
