Foto: AP/Scanpix/LETA

Krievijas līderi bažījas par neveiksmju karā Ukrainā negatīvo ietekmi uz nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

ISW ziņojumā pausts, ka Vladimirs Putins, kas savu varu vēlas nostiprināt līdz vismaz 2030. gadam, priekšvēlēšanu kampaņu mēģina koncentrēt uz Krievijas iekšpolitiku un Rietumvalstu kritizēšanu.

Savukārt ierēdņi cenšas pastiprināt cenzūru Krievijā. Viņi to pamato ar apgalvojumu, ka no valsts izbraukušie pilsoņi sākuši mēģinājumus diskreditēt gaidāmās vēlēšanas Krievijā.

Kā secina ISW analītiķi, Krievijas varasiestādes mēģina pilnībā kontrolēt Krievijas informācijas telpu un pastiprināti veicina pašcenzūru. ISW eksperti pieļauj, ka vēlēšanas varētu ietekmēt arī karam mobilizēto karavīru tuvinieki, jo Krievijā pieaug sūdzību un aicinājumu palīdzēt mobilizētajiem skaits, lai gan varasiestādes cenšas tos cenzēt.

Notriekti 18 okupantu droni

Aizvadītājā naktī ukraiņi notriekuši 18 no 25 Krievijas palaistajiem bezpilota kaujas lidaparātiem "Shahed" un vienu planējošo aviobumbu, piektdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Gaisa spēku paziņojumā nav precizēts, kur trāpīja septiņi nenotriektie trieciendroni.

Krievijas spēki aizvadītajā naktī "Shahed" palaida uz Hersonas un Mikolajivas apgabalu dienvidiem, Krivijrihu un Zaporižju.

Par planējošo aviobumbu notriekšanu Ukrainas spēki ziņo salīdzinoši reti, jo, kā norāda speciālisti, to noteikšana un notriekšana ir diezgan sarežģīta.

Piektdienas rītā plkst.6.15 Kijivas apgabalā tika izsludināta gaisa trauksme saistībā ar "Shahed" palaišanu no okupētās Krimas. Dati par šiem droniem nav iekļauta Ukrainas Gaisa spēku atskaitē.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 330 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1280 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5564 tankus, 10 372 bruņutransportierus, 7931 lielgabalu, 912 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 602 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5976 bezpilota lidaparātus, 1567 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 399 automobiļus un autocisternas, kā arī 1137 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

2023. gadā Ukrainā nogalināti 2000 civiliedzīvotāju

Šogad 11 mēnešos Krievijas apšaudēs Ukrainas nogalināti 2000 civiliedzīvotāju, platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.

"Šā gada 11 mēnešos krievi 59 000 reižu apšaudīja apdzīvotas vietas 24 Ukrainas reģionos. Rezultātā cieta 11 000 pilsoņu un 2000 tika nogalināti. Visvairāk apšaudes notika Zaporižjas, Hersonas, Doneckas, Harkivas, Sumu un Černihivas apgabalā," informēja iekšlietu ministrs.

Tiekoties ar G7 valstu vēstniekiem Klimenko apliecināja, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta valstī pastrādāto kara noziegumu dokumentēšanai. Tiesībsargājošās institūcijas jau reģistrējušas ap 101 000 kara noziegumu faktu, arī apšaudes, ņirgāšanos par civiliedzīvotājiem, deportācijas un nelikumīgu ieslodzīšanu.

Leiena: Ukraina ir jāintegrē ES aizsardzības rūpniecības stratēģijas izstrādē

Izstrādājot aizsardzības rūpniecības stratēģijas nosacījumus, Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu ņemt vērā Ukrainas militārās vajadzības, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu stratēģija var būt pilnīga tikai tad, ja tajā tiks ņemtas vērā arī Ukrainas vajadzības un tās rūpnieciskais potenciāls," Leiena teica ES aizsardzības aģentūras ikgadējā konferencē Briselē. Viņa uzsvēra, ka Ukraina ir jāintegrē ES aizsardzības programmās, lai palīdzētu apmierināt tās militārās vajadzības.

Kā teica Leiena, pirmais integrācijas solis būtu Ukrainas iesaistīšana rūpniecības stratēģijas apspriešanas procesā. "Tas nozīmētu, ka Ukraina integrējas dažās mūsu aizsardzības programmās, ja nepieciešams, ar Eiropas Parlamenta un Eiropadomes piekrišanu," viņa sacīja.

EK nākamā gada sākumā plāno ierosināt savu Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, paziņoja Leiena.

ES 2023.gada martā paziņoja par nodomu gada laikā piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas lādiņu. Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels novembrī atzina, ka šis plāns netiks izpildīts un ražošana "prasīs vēl vairākus mēnešus".

Leiena konferencē apliecināja, ES arī nākamgad spēs saražot vienu miljonu šāviņu gadā. Viņa piebilda, ka šis mērķis nav saistīts ar ES plānu piegādāt šādu apjomu Ukrainai. Iepriekš arī Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons solīja, ka ES līdz 2024.gada martam spēs sasniegt viena miljona šāviņu apjomu gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!