Krievijas karš pret Ukrainu beigsies tikai tad, kad Maskava sasniegs savus mērķus kaimiņvalstī, ceturtdien lielās preses konferences laikā paziņoja Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Šī ir pirmā reize kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, kad Putins aizvada gada noslēguma lielo preses konferenci. Iepriekš ik gadu rīkotā konference pērn nenotika. Tolaik eksperti to skaidroja ar labo ziņu trūkumu pēc Krievijas militārajām neveiksmēm Ukrainā.
Avoti ziņoja, ka lēmumu par konferences atcelšanu pieņēmis pats Putins.
Savukārt šogad, kad Ukrainas vasaras pretuzbrukums nav nesis cerētos rezultātus un Krievija ir spējusi nostiprināties iekarotajās teritorijās, lielā preses konference atkal notiek.
Atbildot uz konferences laikā izskanējušo jautājumu par to, kad iestāsies miers, Kremļa saimnieks atgādināja par Krievijas tā sauktās "speciālās militārās operācijas mērķiem".
"Miers būs tad, kad mēs sasniegsim savus mērķus. Tie nav mainījušies. Ukrainas denacifikācija, Ukrainas demilitarizācija," teica diktators.
Ukrainas "denacifikācija" un "demilitarizācija" ir mērķi, ko pilna mēroga invāzijas dienā 2022. gada 24. februārī pasludināja Putins, balstoties uz Kremļa propagandas apgalvojumiem par Ukrainu kā "nacistisku" valsti.
Kremļa saimnieks arī atklāja, ka Ukrainā frontē izvietoti 617 000 Krievijas militārpersonu. Viņš arī apgalvoja, ka nebūs jauna mobilizācija Krievijā, jo pašlaik pēc šāda soļa neesot nepieciešamības.
Tiešsaistes preses konferencē, ko Putins parasti izmanto sava tēla spodrināšanai un valsts sasniegumu izcelšanai, starp tautas iesūtītajiem jautājumiem uz ekrāniem pazibējusi arī jaušama kritika. PIemēram:
- “Prezidenta kungs, kad reālā Krievija neatšķirsies no televizorā rādītās?”
- “Cik ilgi tiks sagrozīts inflācijas procents?”
- “Mēs devām gāzi Ķīnai, devām gāzi Eiropai, bet būs gāze Hakasijā?”
- “Kāpēc Dagestānā olu paplāte maksā 550 rubļus?”
- “Kurs pēc jums būs Krievijas prezidents?"
- “Labdien, kā var pārcelties uz Krieviju, par kuru stāsta “Pirmais kanāls”?”
Ņemot vērā cenzūru un valsts kontroli pār medijiem Krievijā, nav zināms, vai šie jautājumi uz ekrāniem nonākuši nejauši, vai parādīti apzināti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrain cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
