'Es zinu, kurš šāva.' Ievainots ukraiņu karavīrs par piedzīvoto frontē

Ukraina. Doņeckas apgabals. 2023. gada maijs. Ukraiņu karavīrs Andrijs Kiceļuks pilotē dronu kaujā ar krieviem. Sākas artilērijas apšaude. Viņš cenšas atgriezties bāzē, bet dzird, ka garām palido mīna. Tā uzsprāgst, un šķembas trāpa viņam ķermeņa kreisajā pusē. Viņš ir smagi ievainots, tomēr pārējie par viņu parūpējas, nogādā drošībā un apkopj. Kad portāls "Delfi" sarunājas ar Andriju, viņš Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstējas jau trīs mēnešus. "Es zinu, kurš uz mani šāva, tas nebija ne rumānis, ne baltkrievs," saka Andrijs. Tagad viņa sejā par piedzīvoto stāsta plaša rēta.

Latvijā ārstējušies jau 200 ukraiņu karavīri. Andrijs ir viens no viņiem. Pēc ievainojuma gūšanas viņš pārvests aizvien tālāk no frontes līnijas. "Lielākā daļa operāciju man notika jau pilnīgi otrā Ukrainas pusē, jau tuvāk pie ES robežas. Tur manu stāvokli stabilizēja un, teiksim tā, nosūtīja atvaļinājumā. Rētas sadziedēja, bet palika vēl diezgan nopietni iekšējie savainojumi – pārrauti nervi, muskuļu audi. Man ir artilērijas ievainojums no mīnas fragmentiem. Man bija un vēl ir palikuši plaša spektra savainojumi. Kamēr mans stāvoklis Ukrainā bija stabilizēts, vajadzēja tālāk ārstēt katru posmu atsevišķi – sejas kaulus, plecu, nervus. Pamazām, kā izjauktu puzli, to vajadzēja likt kopā ilgi un pakāpeniski," viņš stāsta.

Uzzinājis, ka ir programma, kurā ārzemēs ārstē ievainotos karavīrus, viņš tai pieteicies. Rindā gaidījis pusotru mēnesi. Kā pats atzīst, tagad jūtas daudz labāk, notiek rehabilitācijas process. Uz slimnīcu viņš dodas tikai uz izmeklējumiem, programma apmaksā arī dzīvesvietu pilsētā.

Dzīve pirms

Pirms kara, kā saka pats Andrijs, viņš bijis "parasts strādnieks". Piedzima nelielā pilsētiņā Ukrainas rietumos – Kolomijā. Tur pavadīja bērnību un gāja skolā. Augstāko izglītību ieguva Ļvivā, kļūstot par inženieri celtnieku, un iegūtajā profesijā nostrādāja līdz pašam kara sākumam.