Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Vismaz trīs cilvēki nogalināti, kad Krievija pirmdienas rītā veikusi raķešu triecienu Ukrainai, lielākā daļa raķešu izšauta uz valsts rietumiem.

"Ienaidnieks palaida desmitiem raķešu uz civilām Ukrainas pilsētām un ciemiem," paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Oleksijs Kuleba, piebilstot, ka 33 cilvēki triecienos ir ievainoti.

Naktī uz pirmdienu un no rīta gaisa trauksme bija izsludināta visā Ukrainā.

Ukrainas Gaisa spēki brīdināja par ballistisko raķešu trieciena draudiem Čerņihivas apgabalā un paziņoja, ka lielākā daļa no stratēģiskajiem bumbvedējiem virs Krievijas teritorijas izšauto spārnoto raķešu atradās Hmeļņickas apgabala gaisa telpā.

Uz Kijivu un Krivijrihu izšautas hiperskaņas raķetes "Kinžal".

"Telegram" kanāli ziņoja par sprādzieniem Hmeļņickas apgabalā, kā arī Zaporižjā, Dņipro un Harkivā.

Kā informēja Kuleba, Hmeļņickā, kas atrodas Ukrainas rietumos tālu no frontes līnijas, atsevišķās "eksplozijās" arī gājis bojā viens cilvēks.

Ukrainas mediji vēstīja, ka Krivijrihā uzbrukumā būtiski cietis tirdzniecības centrs. Kuleba apstiprināja, ka raķešu triecienos tirdzniecības centram un daudzstāvu ēkām Krivijrihā nogalināts viens cilvēks. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis piebilda, ka pilsētā ir elekroapgādes traucējumi un nekursē elektriskie transportlīdzekļi.

Zaporižjā, raķetei krītot dzīvojamo māju rajonā, ievainoti divi cilvēki, paziņoja apgabala administrācijas vadītājs Jurijs Malaško, kurš informēja, ka pilsētai uzbrukts ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm. Daļā Zaporižjas pārrauta elektroapgāde.

Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs informēja, ka apgabalā krievi veikuši vismaz četrus triecienus, kā rezultātā ievainota kāda vietējā iedzīvotāja un izcēlies ugunsgrēks kādā rūpniecības objektā.

Ukrainas Bruņoto spēku Dienvidu pavēlniecība ziņoja, ka tajā naktī virs Odesas apgabala tika notriekti septiņi "Shahed" tipa bezpilota lidaparāti, bet vēl viens drons iznīcināts virs Mikolajivas apgabala.

Belgorodā evakuē iedzīvotājus


Krievija evakuējusi ap 300 Belgorodas iedzīvotāju, bažījoties par Kijivas triecieniem pierobežas pilsētai, pirmdien paziņoja Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs.

"Ap 300 Belgorodas iedzīvotāju, kuri nolēma uz laiku evakuēties, pašlaik tiek izmitināti pagaidu patversmju centros Starioskolas un Koročansku rajonā", kas ir tālāk no Ukrainas robežas, Gladkovs informēja platformā "Telegram" publicētā video.

Viņš piebilda, ka 24 stundu laikā saņemti 1300 lūgumi nosūtīt bērnus uz skolas nometnēm citos reģionos.

Piektdien Gladkovs piedāvāja evakuāciju Krievijas dienvidu pierobežas pilsētas iedzīvotājiem, kas ir bezprecedenta solis pēc Ukrainas triecieniem šai pilsētai.

Evakuācija no Belgorodas, kas atrodas 30 kilometrus no Ukrainas robežas, ir plašākā evakuācija Krievijas pilsētās kopš 2022.gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

30. decembrī Ukrainas gaisa triecienos Belgorodā tika nogalināti 25 cilvēki, kas ir lielākais upuru skaits Krievijā kopš tās iebrukuma kaimiņvalstī.

Pēc Ukrainas triecieniem Krievija atbildēja ar kopš kara pirmajām nedēļām plašāko bombardēšanu Ukrainas pilsētās, nogalinot 30 cilvēkus.

Turpinās uzbrukumi Avdijivkai


Aizvadītajā diennaktī Ukrainas frontē bija 35 kaujas starp okupantu spēkiem un Ukrainas aizstāvjiem, no kurām vairāk nekā 20 uzbrukumi bija pie Avdijivkas, pirmdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kā ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, divus okupantu uzbrukumus Ukrainas spēki atsituši Kupjanskas virzienā pie Harkivas apgabala Siņkivkas un Ivanivkas.

"Limanas virzienā mūsu aizstāvji atvairīja četrus okupantu uzbrukumus uz austrumiem no Doneckas apgabala Ternivas. Bahmutas virzienā Ukrainas karavīri atvairīja trīs ienaidnieka uzbrukumus pie Doneckas apgabala Kliščivkas un Andriivkas," teikts ziņojumā.

Avdijivkas virzienā Doneckas apgabalā Ukrainas spēki neļauj pretiniekam aplenkt pilsētu. Aizvadītajā diennaktī ukraiņi atsita sešus uzbrukumus pie Novobakhmutivkas, Avdijivkas un vēl 15 uzbrukumus Doneckas apgabala Pervomajskas un Ņevelskes apkaimē.

Kaujas turpinās arī Marjinkas virzienā - Doneckas apgabala Marjinkas un Novomihailivkas apkaimē atvairīti trīs uzbrukumi. Zaporižjas virzienā ienaidnieks veica neveiksmīgu uzbrukumu uz rietumiem no Verboves.

"Hersonas virzienā Ukrainas karavīri turpina placdarma paplašināšanas pasākumus. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ienaidnieks neatsakās no mēģinājumiem izspiest mūsu vienības no pozīcijām. Pēdējās diennakts laikā ienaidnieks veica trīs neveiksmīgas uzbrukuma operācijas aizsardzības spēku pozīcijām. Tajā pašā laikā mūsu aizstāvji turpina aktīvi radīt okupācijas karaspēkiem dzīvā spēka un ekipējuma zaudējumus, noplicinot ienaidnieku visā frontes līnijā," klāstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Svētdien Ukrainas bruņotie spēki ziņoja, ka Avdijivkas apgabalā ienaidnieks zaudējis simtiem bruņutehnikas vienību.

Tajā pašā laikā Bahmutas virzienā aktivizējusies krievu artilērija un aviācija, ar kuru ienaidnieks veic masveida uzbrukumus pilsētām.

Hersonas apgabalā Ukrainas bruņotie spēki iznīcināja divus novērošanas kompleksu "Murom-m", kas tiek saukts arī par "Mordoras aci", un radaru staciju "Kasta", kas izmantojama visos laikapstākļos.

rievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 365 170 karavīrus.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 440 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 6031 tanku, 11 194 bruņutransportierus, 8666 lielgabalus, 953 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 638 zenītartilērijas iekārtas, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6822 bezpilota lidaparātus, 1787 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 542 automobiļus un autocisternas, kā arī 1328 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija stiprina Nacionālo gvardi


Krievija pastiprina Nacionālās gvardes resursus un personālu saistībā ar Maskavas iebrukuma Ukrainā radītajiem riskiem Krievijas iekšējā drošībā, liecna Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais apskats.

Britu eksperti platformā "X" publicētajā apskatā atgādina, ka pērn oktobrī Krievijas Nacionālās gvardes rindās tika uzņemti privātā algotņu grupējuma "Vagner" elementi.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 3. janvārī Krievijas Nacionālāsa gvardes rindās uzņemts tā dēvētās Doņeckas tautas republikas bataljons "Vostok" ("Austrumi").

"Maskava arī strādā pie "Doņeckas tautas republikas" grupas "Kaskad" ("Kaskāde"), kas specializējas bezpilota lidaparātu operācijās, izformēšanas un tās daļas pakļaušanas Krievijas Nacionālajai gvardei," lasāms britu ziņojumā.

Pērn jūlijā Krievijas parlamenta apakšnams - Valsts dome - pilnvaroja Nacionālo gvardi izmantot smagāku bruņojumu.

"Jaunas iespējas, kā arī to papildināšana ar pieredzējušiem veterāniem no citām grupām, visticamāk, ievērojami palielinās kaujas efektivitāti," pieļāvuši Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas eksperti.

Decembrī Valsts dome trešajā un pēdējā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas ļauj Nacionālajai gvardei veidot brīvprātīgo vienības un sodīt par to kritizēšanu.

Lukašeneko paziņo par kodolieročiem Baltkrievijā


Krievija ir pabeigusi taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, paziņojis Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.

Kā vēsta ASV laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ), Lukašenko pagājušā gada izskaņā paziņoja, ka ir pabeigta plānotā Krievijas taktisko kodolieroču izvietošana valstī.

ASV amatpersonas nesniedz pilnīgu informāciju par savu izlūkdienestu ziņām saistībā ar kodolieroču pārvietošanu uz Baltkrieviju, un, kā uzsver WSJ, ir pilnīgi iespējams, ka Lukašenko blefo. Tajā pašā laikā pagājušā gada jūlijā ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra paziņoja, ka "nav iemesla apšaubīt" Vladimira Putina paziņojumus par Krievijas kodolieroču nosūtīšanu uz Baltkrieviju.

Domnīca "Federation of American Scientists" analizēja atklātos izlūkošanas datus, arī Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas videoierakstus, un secināja, ka "Lidas gaisa spēku bāze, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas un ir vienīgais Baltkrievijas gaisa spēku spārns, kas aprīkots ar lidmašīnām Su-25, ir visticamākā vieta, kur Baltkrievija varētu veikt jauno "kodolmateriālu apmaiņas" misiju ar Krieviju", raksta WSJ.

Laikraksts norādīja, ka Lukašenko par kodolieroču izvietošanas pabeigšanu paziņojis laikā, kad Krievija pastiprina draudus Rietumiem. Putins nesen paziņoja, ka "būs problēmas" ar Somiju pēc tam, kad NATO it kā esot ievilkusi Helsinkus aliansē. Novembrī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka Polija ir "ienaidnieks", kas var zaudēt savu valstiskumu.

"Putina provokatīvais kodolieroču gājiens Baltkrievijā ir atgādinājums tam, kas ir likts uz spēles Ukrainā," brīdināja WSJ.

Jau vēstīts, ka Putins pērn 25. martā paziņoja, ka Krievija izvietos Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. Abu valstu amatpersonas tolaik izteicās, ka Krieviju un Baltkrieviju uz šādu soli pamudinājis Rietumu naidīgums.

Maijā abas puses parakstīja līgumu par krievu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, kontroli pār ieročiem saglabājot Maskavai.

Augusta beigās Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka Krievija uz Baltkrieviju pārvieto tuva darbības rādiusa kodolieročus, uzsverot, ka tādējādi Krievija maina reģiona un visas NATO drošības arhitektūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!