Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pieaugot Krievijas radītajam apdraudējumam Baltijas jūrā, Zviedrija būvē savas pirmās zemūdenes 20 gadu laikā, vēsta portāls "Politico".

Zviedrijas militārās rūpniecības uzņēmuma "Saab" kuģu būvētavā "Kockums" sākta divu jaunu "A26" triecienzemūdeņu būve, kuru projekts izstrādāts jau vairāk nekā desmit gadu. Gaidāms, ka zemūdenes, kuras nosauktas par godu divām Zviedrijas lēnēm "Blekinge" un "Skone", izmantot varēs sākt 2027. un 2028. gadā.

Iepriekš jaunas zemūdenes Zviedrijas flotei pievienojās pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Pašlaik Zviedrijas, kas gatavojas iestāties NATO, flotē ir četras zemūdenes.

Jaunu zemūdeņu nodošana flotei Zviedrijā bija plānota 2018. un 2019. gadā, bet tas tika atlikts. Tomēr tagad, saasinoties drošības situācijai reģionā, jūras infrastruktūras uzraudzība un aizsardzība ir būtiska.

Zviedrijas ekonomiskās zonas ūdeņos 2022. gadā eksplodēja Krievijas uzbūvētais dabasgāzes cauruļvads starp Krieviju un Vāciju "Nord Stream". Pēdējā laikā novērota vairākkārtēja neidentificētu zemūdeņu klātbūtne Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, un pagājušā rudenī tika sabojāts zemūdens sakaru savienojums ar Igauniju.

Kā vēsta "Politico", nesen četras jaunas zemūdenes no Vācijas "ThyssenKrupp Marine Systems" (TKMS) pasūtīja Norvēģijas Jūras spēki. Nīderlande ir saņēmusi TKMS, "Saab Kockums" un Francijas "Naval Group" piedāvājumus četru zemūdeņu būvniecībai, savukārt Dānija, kas 2004. gadā likvidēja zemūdeņu floti, pieļāvusi tās atjaunošanu.

Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras dati liecina, ka Vācijas sešu zemūdeņu flotei šajā desmitgadē pievienosies sešas jaunas franču "Barracuda" klases zemūdenes un vēl divas "Type 212" zemūdenes. Lielbritānijas "Astute" klases zemūdeņu flote līdz desmitgades beigām pieaugs līdz septiņām, bet Itālijas "Todaro" klases zemūdeņu skaits sasniegs astoņas.

Kā liecina Zviedrijas aģentūras dati, Krievijas Jūras spēki līdz 2030. gadam plāno nodrošināt 50 zemūdeņu floti, tikmēr ASV zemūdeņu flote varētu nedaudz sarukt līdz 57 zemūdenēm, kas gan ir tehnoloģiski pārākas par citām.

Pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, Zviedrija atjaunoja obligāto militāro dienestu un atjaunoja militāro klātbūtni Gotlandes salā Baltijas jūrā. Pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Zviedrija aizsardzības izdevumus ir palielinājusi par 30% un pieteikusies dalībai NATO, ko kavē Turcijas un Ungārijas liktie šķēršļi uzņemšanas ratifikācijai.

Janvāra sākumā Zviedrijas valdība un armijas vadība aicināja pilsoņus "gatavoties karam".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!