Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vairāk nekā 1500 Eiropas Savienības (ES) ierēdņi parakstījuši vēstuli, kurā aicina ES noteikt Izraēlai ieroču embargo un brīdina bloka vadītājus par viņu juridisko pienākumu veicināt mieru, aizsargāt cilvēktiesības un nodrošināt starptautisko tiesību piemērošanu Gazas joslā.

"Kā ES darbinieki un ES pilsoņi mēs sagaidām, ka ES vadība rādīs piemēru un ievēros Līgumu par Eiropas Savienību," teikts vēstulē, kas pirms ES samita nosūtīta Beļģijas premjerministram Aleksandram de Kro.

Vēstulē uzsvērts, ka Gazas joslā nogalināto cilvēku skaits "ir gandrīz vienāds ar kopējo Eiropas Komisijas darbinieku skaitu". Tajā aicināts noteikt Izraēlai ieroču embargo un apturēt ES un Izraēlas sadarbības vienošanos, norādot, ka ES lēmumu pieņēmēji nav izmantojuši visus viņu rīcībā esošos instrumentus, lai ietekmētu Izraēlas vadību un panāktu, ka tā pilda savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tai skaitā kā "okupācijas vara".

Rezultātā Izraēlai ir pieejamas dažādas ES programmas un finansējums, bet tā nav devusi nekādu progresu palestīniešu stāvokļa uzlabošanā, nemaz nerunājot par divu valstu risinājumu", uzsvēra ES amatpersonas.

ES ierēdņi uzskata, ka ir pienācis laiks izmantot ES ietekmi, lai izbeigtu pašreizējās militārās operācijas Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās, tai skaitā izmantojot līdzīgus pasākumus, kādi vērsti pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā.

Oktobrī vairāk nekā 800 ES civildienesta ierēdņu pauda neapmierinātību par Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas "stingro un tūlītējo atbalstu" Izraēlai. Savukārt decembrī ES darbinieki sarīkoja neparastu sēdošo protesta akciju pret ES politiku attiecībā uz Gazu, kamēr viņu kolēģi Nīderlandē pieprasīja nekavējoties pārtraukt uguni Gazā.

Tikmēr ASV valdības darbinieki šonedēļ plāno rīkot "gavēņa dienu par Gazu", lai pievērstu uzmanību Gazas humānajai krīzei un nosodītu ASV prezidenta Džo Baidena "nekritisko atbalstu" Izraēlai.

Ierēdņu vēstulē arī brīdināts par ES "pieaugošo izolāciju", pasliktinoties tās reputācijai pasaulē, un aicināts labot situāciju, "kurā tiek apšaubīts ES pamats un uzticamība pasaules mērogā, jo tā nepiemēro tādus pašus starptautisko tiesību standartus situācijā Izraēlā/okupētajā palestīniešu teritorijā, kādus tā ir piemērojusi citos konfliktos".

Kā ziņots 7.oktobrī palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1140 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus, kas tika aizvesti uz Gazas joslu. Izraēlas aplēses liecina, ka "Hamās" gūstā joprojām ir 132 ķīlnieki, no kuriem 28 varētu būt miruši.

Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 26 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās". Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.

Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalina mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raida uz Izraēlu. Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklāj uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!