Foto: Reuters/Scanpix

Aptuveni 20 NATO dalībvalstis 2024.gadā, visticamāk, sasniegs mērķi atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, otrdien paziņojušas amatpersonas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien gatavojas izklāstīt jaunākās NATO aplēses, kas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas no 31 NATO dalībvalsts ir ceļā uz 2% mērķa sasniegšanu šogad.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir ticamākais Republikāņu partijas kandidāts rudenī gaidāmajās valsts galvas vēlēšanās, sestdien pārsteidza daudzus ASV sabiedrotos ar izteikumiem, ka ASV neaizstāvēs NATO dalībvalstis pret Krievijas uzbrukumu, ja tās nebūs izpildījušas finanšu saistības.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, NATO 2014.gadā noteica mērķi dalībvalstīm tērēt aizsardzībai 2% no IKP, bet tā nebija obligāta prasība.

Būdams prezidenta amatā, Tramps kritizēja NATO sabiedrotos par nepietiekamu līdzekļu ieguldīšanu aizsardzībā.

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, 2023.gadā tikai 11 no 31 NATO dalībvalsts būs sasniegušas 2% mērķi, un ASV tēriņi joprojām veido lielāko daļu no kopējiem aizsardzības izdevumiem.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā 2022.gadā kļuva par modinātājzvanu Eiropas valstīm un lika NATO pārvērst 2% rādītāju par minimālo prasību. Vācija un citas valstis ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, un sagaidāms, ka šogad tās sasniegs izvirzīto mērķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!