Brieža ērkšķainais ceļš
Jau rīt Latvijas labākais bokseris Mairis Briedis ringā spēkosies ar ukraini Oleksandru Usiku, lūkojot savam Pasaules Boksa padomes titulam pievienot arī pretinieka rīcībā esošo Pasaules Boksa organizācijas jostu. Abiem bokseriem pieder pa vienai no četrām prestižākajām jostām profesionālajā boksā, tomēr abu
ceļš līdz tituliem
bijis krietni atšķirīgs.


Briedis ir Latvijas boksa celmlauzis, kopš 2009. gada uzvarot visās 23 profesionālajās cīņās. Viņam nekad nav bijis "promouteris", kas finansiāli atvieglotu Valsts policijā strādājošā boksera dzīvi. Ar nokautiem piesaistot arvien labākus menedžerus, Briedis kāpis pa
savērptās boksa pasaules
kāpnēm. Brieža panākumi ringā palīdzējuši boksa pasaules zinībās izglītot Latvijas sabiedrību.


Savukārt basketbolistu Kristapu Porziņģi savā Zvaigžņu spēles komandā
uzņēmis
Lebrons Džeimss. Vakar Austrumu un Rietumu konferences kapteiņi Džeimss un Stefans Karijs nosauca tos basketbolistus, kurus izvēlējās savās komandas. Viņiem bija iespēja izvēlēties arī spēlētājus no citām konferencēm.
Rīgas krastmala un tilti
"
Rīgas maršrutu
" rubrikā šoreiz piedāvājam virtuālu pastaigu
pa Rīgas krastmalu un pāri tās tiltiem
. Pirmais tilts pār Daugavu tapis vien 500 gadus pēc Rīgas dibināšanas un bijis visai šaubīgs, jo balstījies uz plostiem. Drīz vien tas aizskalots jūrā. Savukārt pirmais pastāvīgais bijis dzelzceļa tilts, kas tapis 1872. gadā pēc Krimas kara. Tiltu apsaimniekoja privātīpašnieki, kuri par tā šķērsošanu gadā iekasēja 185 tūkstošus rubļu.


Daugavmala un 11. novembra krastmala vēl pagājušajā gadsimtā izskatījās krietni citādi, nekā esam to pieraduši redzēt. Ejot gadsimtiem, Daugavas krastā bijuši gan vaļņi ar torņiem, gan dārzu josla, gan tranšejas, gan parks pastaigām. Ja krastmala izstaigāta, apsver iespēju
aizlidot uz Almati
, kur jau aprīlī lidojumus uzsāks "airBaltic".
Kima režīms grib sadarboties
Ziemeļkorejas režīms, kas līdz šim bieži pārsteidzis ar negaidītu spēka demonstrāciju, pēkšņi
paziņojis
, ka tas cer "apvienot visus korejiešus mājās un ārpus tām". Kima Čenuna diktatūras mediji mudināja visus korejiešus veidot kontaktus, kā arī aicināja mazināt militāro konfrontāciju Korejas pussalā.


Šis paziņojums uzskatāms par nākamo politiskās atmaigšanas posmu abu Koreju starpā. Jau ziņots, ka neliels skaits Ziemeļkorejas sportistu, piemēram, sieviešu hokeja komanda
piedalīsies olimpiādē
. Tāpat Ziemeļkorejas diktators Dienvidkorejas slēpotājiem izteicis piedāvājumu trenēties viņa luksusa slēpošanas kūrortā, no kura viņš ierasti vērojot ballistisko raķešu izmēģinājumus.


Vienlaikus avoti Rietumeiropas izlūkdienestos
atklājuši
, ka Ziemeļkoreja pērn caur Krievijas ostām vedusi akmeņogles uz Dienvidkoreju un Japānu, tādā veidā acīmredzami pārkāpjot ANO noteiktās sankcijas.
Vēl portālā Delfi:
Drošības policija par spiegošanu
aizturējusi
kādu Latvijas pilsoni. Kratīšanas laikā personas miteklī atrasti šaujamieroči. Tikmēr Valsts policijai
izdevies apturēt
eiro banknošu viltotāju grupējumu, kuri kopumā viltojuši 1000 banknotes ar 50 eiro nominālu.


VDK zinātniskās izpētes komisija
pārtraukusi publicēšanos
Latvijas Universitātes mājaslapā augstskolas vadības attieksmes dēļ. Komisijas vadītājs uzskata, ka Universitāte pietiekami neatbalsta pētniecības brīvību.


Finanšu un kapitāla tirgus komisija
atļāvusi
akcionāram "Vitol Netherlands B.V." atpirkt visas AS "Latvijas kuģniecība" akcijas. Baltijas valstu ostās pagājušajā gadā
saņēma un nosūtīja
kopumā 149,571 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2016. gadā.


ASV prezidents Donalds Tramps jūnijā
licis atlaist
īpašo prokuroru Robertu Milleru, tomēr atteicies no šīs ieceres pēc Balta nama jurista draudiem atkāpties no amata. Millers vada izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, izskatot arī iespējamo Trampa kampaņas sadarbību ar Kremli.


Latvijas Nacionālajam teātrim Rīgas dome desmitkārt
paaugstinājusi
nomas maksu, taču lielāko daļu no jauniegūtās summas plānots investēt atpakaļ teātrī. No teātra gadā cer iekasēt 200 tūkstošus eiro. Šogad Nacionālajā teātri plānots investēt aptuveni 1,2 miljonus eiro, no kuriem daļu atvēlēs vides objekta – simtgades alejas – izveidei.
Dienas versija:
Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Latvijas Bankas ekonomists
piedāvā
savu redzējumu par sociālisma ilūziju Portugālē. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit