Fоtо: AP/Scanpix/LETA
Pagājušā gada oktobrī nozīmīgas izmaiņas notika Brazīlijas politikā – līdzšinējo galēji labēji noskaņoto prezidentu Žairu Bolsonaru nomainīja kreisi noskaņotais Luiss Inasiu Lula da Silva, vietējā sabiedrībā dēvēts par Lulu. Bolsonaru atbalstītāji kopš tā laika rīkojuši vairākus protestus, kā arī pagājušajā nedēļā notika iebrukums Kongresa ēkā. Notikums spilgti atgādina 2021. gada sākumā ASV Kapitolija ieņemšanu, ko īstenoja arī nepārvēlētā galēji labējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji. Faktu pārbaudītāji pasaulē vērtē notikumus Brazīlijā kā vēl nozīmīgākus un satraucošākus.


Pagājušajā nedēļā pasaules medijus pāršalca ziņas no Brazīlijas, kur bijušā prezidenta Bolsonaru atbalstītāji ielauzās Kongresa ēkā. Notikums stipri atgādināja ASV bijušā prezidenta Trampa atbalstītāju grautiņus un ielaušanos Kapitolija ēkā pirms diviem gadiem. 8. janvārī nekārtībās Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā tika aizturēti 1500 grautiņa dalībnieki. Starptautiskā faktu pārbaudes tīkla žurnālisti šo gadījumu vērtē kā vēl bīstamāku nekā notikumus ASV Kapitolija ēkā, tā ziņo "Poynter" mediju un pētniecības institūtā.

Bolsonaru atbalstītāji rīkojuši arī citus protesta mītiņus, galvenokārt, apgalvojot, ka prezidenta vēlēšanas noritēja negodīgi un rezultāti ir safabricēti. Arī šie naratīvi neatšķiras no Trampa atbalstītāju paustā pēc pēdējām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Džo Baidens. Brazīlijas žurnālisti un faktu pārbaudītāji ir apkopojuši līdzības un atšķirības starp notikumiem Braziljā un Vašingtonā.

Piemēram, Brazīlijas faktu pārbaudes izdevums "Agencia Lupa" izpētē secinājis, ka viens no populārākajiem galēji labējās kustības naratīviem ir – iebrukumu publiskajās pārvaldes ēkās Braziljā esot organizējuši kreiso atbalstītāji. Taču apgalvojums nav patiess. Tāpat sociālajos medijos pēc notikumiem tika izplatīts vēstījums, ka vairāki no aizturētajiem cilvēkiem policijas ēkā esot miruši, taču arī tā nav tiesa, secinājis izdevums.

Medijs arī secinājis, ka, salīdzinot ar 2021. gada notikumiem ASV, varasiestāžu reakcija Braziljā bija novēlota un iecietīga. "Militārās policijas darbinieki, kas sargā valdības ēkas, ne tikai pavadīja pūli, kas veica uzbrukumus, bet arī visu vēroja klātienē, fiksējot notiekošo videoierakstos un fotoattēlos, nereaģējot uz to pienācīgi," to pēc notikušā pauda izdevuma izpilddirektore Natālija Lēla (Natalia Leal), atzīmējot, ka šī iemesla dēļ notikumi Brazīlijā bijuši bīstamāki nekā grautiņi pēc Trampa nepārvēlēšanas ASV.

Bez tam bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji guvuši peļņu, pārraidot nekārtības sociālajos medijos un vietnē "Youtube". "Aos Fatos" izpēte arī liecina, ka aicinājumi uz iebrukumu valdības ēkā tika izplatīti jau 3. janvārī – piecas dienas pirms grautiņiem. Tātad nekārtības bija iepriekš plānotas un organizētas. Turklāt Bolsonaru atbalstītāji savus sekotājus mudina uz vēl nopietnākiem uzbrukumiem, vienlaikus to organizēšanu piedēvējot kreisajiem.

Galvenie maldinošie apgalvojumi, ko izplata Brazīlijas labējie, ir, ka Lulas uzvara vēlēšanās ir safabricēta un ka viņa partija – Strādājošo partija – plāno valstī izveidot komunistu valdību.

"Šos vandāļus mēs varētu saukt par fanātiskiem fašistiem, kuri izdarīja to, kas šīs valsts vēsturē vēl nekad nav izdarīts," to pēc notikušā preses konferencē pauda Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula de Silva. "Visi cilvēki, kas to izdarīja, tiks atrasti un sodīti."

10. janvārī Sanpaulu ielās izgāja vairāki desmiti Lulas atbalstītāju, lai izrādītu atbalstu demokrātijai un nosodītu Bolsonaru atbalstītāju rīkotos grautiņus. Mītiņa dalībnieki pieprasīja sodīt nekārtību dalībniekus, kā arī cietumsodu bijušajam prezidentam Žairam Bolsonaru.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !