Foto: LETA

Vienā populārā "Telegram" kanālā, kurā informācija tiek izplatīta tikai krievu valodā, nesen parādījās kārtējais stāsts, kurā apgalvots, ka kāda sieviete it kā mirusi no stresa, kas saistīts ar valodas eksāmenu, taču tajā arī uzsvērts, ka mirušās tuvinieki nevarot tikt pie mirstīgajām atliekām, jo sievietei neesot bijusi pase. Portāls "Delfi" sazinājās gan ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), gan ar Tieslietu ministriju, noskaidrojot, ka šāda situācija nevar izveidoties.

Stāstā tiek apgalvots, ka Krievijas pilsoni, nedrīkstot apglabāt, jo Latvijas valsts viņai esot atcēlusi dokumentus.

"Tagad bez personas koda viņi nevar izsniegt miršanas apliecību, kas nozīmē, ka viņi nevar nodot ķermeni apbedīšanai tuviniekiem," rakstīts ierakstā.

Savukārt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā skaidroja, ka, lai mirušas personas tuvinieki varētu nokārtot visas nepieciešamās formalitātes mirušā apbedīšanai, nepieciešams reģistrēt konkrētās personas miršanas faktu un saņemt miršanas apliecību,

Atbilstoši likumam šādu apliecību var saņemt laulātais, cits ģimenes loceklis vai cita persona, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu. Tāpat to var izsniegt ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādes, pansionāta vai ieslodzījuma vietas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai, ja persona mirusi attiecīgi ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādē, pansionātā vai ieslodzījuma vietā un par miršanas faktu nav paziņojis neviens no mirušās personas ģimenes locekļiem vai cita persona, kurai kļuvis zināms par personas miršanas faktu.

Jāatzīmē, ka tiesības saņemt miršanas apliecību ir arī pašvaldībai, ja tai kļuvis zināms par personas nāvi un par miršanas faktu nav paziņojusi neviena no augstāk norādītajām personām, kā arī izmeklēšanas iestādei, ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana un par miršanas faktu nav paziņojusi neviena no augstāk norādītajām personām.

"Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 86.2. apakšpunktam, paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu iestādē paziņotājs iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu," skaidroja departamentā

Pēc miršanas fakta reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai darbinieks pēc pieprasījuma izsniedz miršanas apliecību tai personai, kura paziņojusi par miršanas faktu.

Dzimtsarakstu nodaļas personas miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz vienu no augstāk minētajiem dokumentiem, kas apliecina miršanu, neatkarīgi no tā, vai mirusī persona ir Latvijas vai citas valsts pilsonis, kā arī neatkarīgi no Fizisko personu reģistrā personai norādītā statusa.

Tātad, mirušās personas tuviniekiem vispirms nepieciešams saņemt apliecību par nāves cēloni, ja tas vēl nav izdarīts. Ja persona mirusi stacionārā ārstniecības iestādē, medicīnas apliecību par nāves cēloni var saņemt ārstniecības iestādē, kurā persona mirusi. To izraksta attiecīgās ārstniecības iestādes ārsts vai patologs. Ja persona mirusi ārpus ārstniecības iestādes, medicīnas apliecību par nāves cēloni var izsniegt ģimenes ārsts, pie kura reģistrēta mirusī persona.

Pēc tam, kad apliecība par nāves cēloni saņemta, par miršanas faktu jāpaziņo kādā no pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļām, iesniedzot mirušā personu apliecinošus dokumentus (ja ir pieejami) un ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdoto medicīnas apliecību par nāves cēloni. Pēc miršanas fakta reģistrācijas tiek izsniegta miršanas apliecība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!