Mārtiņš Vērdiņš: 'Crocus City' terorakta norises dīvainības

Teroristu uzbrukumu Piemaskavas "Crocus City" koncertzālei nav analizējis tikai slinkais, tomēr līdz šim neesmu redzējis komentārus, kas būtu šo katastrofu apskatījuši no militārās operācijas plānošanas aspekta (OPLAN), izmantojot apsvērumus, ko lieto šīs jomas profesionāļi neatkarīgi no tā, kurai pusei viņi pieder, tiesībsargiem vai teroristiem. Šāda analīze var būt noderīga, lai, kā saka, "sakārtotu domas", pirms izdarīt galīgo slēdzienu (individuālu vai kolektīvu) par notikuma būtību.

Ņemot vērā teroristiskās organizācijas Islāma valsts (IS) Horasānas provinces apakšvienības (IS-K) nepārprotamu saistību ar šo uzbrukumu, kas izpaudās, tai publiski uzņemoties atbildību par notikušo, nav pamata šādu "autorību" ignorēt, kamēr nav pierādīts pretējais. Motīvu nostāties pret Krieviju IS netrūkst – Krievija kopš 2015. gada karo pret IS Sīrijā ar tādiem pašiem paņēmieniem kā Ukrainā un pirms tam Čečenijā.

Ja atliekam malā domu, ka terora akta izpildītāji (četri tadžiki) paši plānoja operāciju – darbība, kurai tiem noteikti nebija nepieciešamās kvalifikācijas –, tad IS-K "štābs", visticamāk, ir centies radīt plānu, kurā ir ņemti vērā visi faktori, kas var ietekmēt plāna izpildi. Tāpat plānam ir jābūt pietiekami vienkāršam – pielāgotam izpildītāju individuālās kvalifikācijas līmenim – un elastīgam, lai ļautu izpildītājiem pieskaņoties neparedzētai vai neparedzamai situācijai, kas veidojas "dabā". Vienlaikus plānā jābūt sabalansētām iespējām ar riskiem nesasniegt operācijas mērķi pilnībā vai daļēji.

Spriežot pēc IS-K terora akta iznākuma, plāns ir izpildīts vismaz par 90%, jo pēc definīcijas terorisms ir publiska vardarbība vai tās draudi, vērsti pret civiliedzīvotājiem – ar mērķi sasniegt noteiktus politiskos mērķus vai izdarīt spiedienu uz valdību vai sabiedrību kopumā.